darbadienās mēli pār plecu cīnos ar krieviem. sezona tāda, ka visiem citiem darbs normas robežās, man - trīsreiz vairāk, ilgāk un nepavisam ne patīkami. ļauži ir dažādi, bet krievs paliek krievs. ir viena īpašība šai nācijai, vienojoša. es mēģinu jau otro nedēļu noformulēt, bet nesanāk. padomāšu vēl. (no offence to all my russian friends)
vakar ar Aleksi pa ilgiem laikiem gājām alu dzert. protams, perebors neizbēgams and we ended up in the Bluebay bar. viss jau labi un skaisti, pievienojās vēl daži cilvēki, Bianka arī vēlāk. un tad kaut kāds itālis mani mēģinā dikti sakoļīt bet es hipnotizēju house band solistu, kurš arī kluba dj.
reku, viņam arī video iekš jūtūbes atradu. viņš savukārt noteikti atrada savā kabatā uz salvetes uzrakstītu manu telefona numuru. es jau nemaz negaidu, kad viņš dos kādu ziņu, nē. telefons arī nepavisam nav visu laiku man blakus un pie katra pīkstiena es nemaz gandrīz sirdsapstāšanos nepiedzīvoju. kaut kas traks! tā single life nav veselīga!
un man ir briesmīgas paģiras un dikti labs chinese food