dzīvoju te kaimiņos ar prusakiem. ik pārdienu arī manā istabā kāds ierāpo, bet nespēj neuzkrītoši kaut kur noslēpties, es vienmēr pamanos ar pif-paf pūšamo šo piebeigt. visu laiku domāju - par ko tik ļoti tieku sodīta..jo prusaki ir tie radījumi, kurus neciešu visvairāk uz visas šīs planētas. kādreiz no zirnekļiem baidījos. arī tāds man istabā iemitinājies. vienreiz atradu uz gultas, smuki aizbaidīju, tagad viņš pie loga dzīvojas, neviena netraucēts, badijs mans. bet tie prusaki...ārprātīgi pertīgi radījumi. kaimiņu istabā jaunkundzes mēdz gatavot ēst, tāpēc arī šie te tusē pa mūsu māju. un klīstošais kaķis. kad filipīnietes cep savas smirdīgās zivis, tad kaķis ir klāt un ņaud žēlā tonī. vakar atradu kaķi virtuvē, aiz aizvērtām durvīm. gāju miseni nest, atvēru durvis - skatās viens riži baltais spalvu kamols man pretī, tāds samiegojies. prom ejot, durvis pusvirus atstāju, lai tiek laukā. stulbās stulbās kaimiņienes! goda vārds, viņu stulbumam nav robežu.
rīt jāiet uzbrukumā viesnīcas šefa sekretārei - kur mans sen solītais apointments?! sūdzēšos. netipiski, bet diemžēl nepieciešami. fed up!

ā jā, sāku lasīt Koelju "Portabelo raganu". kaut kur mana kaisle pret šī autora darbiem gadu gaidā aizklīdusi.
vispār, grāmatu veikalā apjukusi blenzu uz grāmatām un nespēju saprast, ko lai lasa. ko vispār gribās. grāmatas te nav lētas, tāpēc uz dullo arī negribas neko pirkt. dens brauns vispār man sevi izsmēla ar davinči kodu, bet tas bija sen un uz viņa grāmatu plauktu nemaz vairs neskatos.
kādu labu un iedvesmojošu biogrāfiju..? varētu, jā. jāatrod.