es agrāk nevarēju saprast kā var palikt slikti, ieraugot siekalas. nu tad šodien es sapratu. autoskolā vienai ne īpaši gudrai sievietei šoreiz līdzi bija viņas daudz ne gudrākais dēliņš, kurš nodarbības vidū apgūlās uz krēsla, lēnām tecināja siekalas uz grīdas, tad tās bakstīja, smērēja pa rokām un visbeidzot viņš sāka laizīt rokas. jauks skats, jā gan.