Friends

Nolicis karoti, iespēris pa spaini, atmetis slidas, mana personiskā metafora ir - izkāpis no tramvaja.
Šī dzīve ir tramvajs, kur katrs pasažieris iekāpj un izkāpj savā pieturā. Dažkārt iekāpējus nepamana, citkārt apsveic, dažiem piedāvā goda vietu, par citiem nevar sagaidīt, kad izvāksies un beigs smirdēt. Tradicionāli tos, kas grasās kāpt ārā, cenšas pierunāt, lai pabrauc vēl kādu gabaliņu, varbūt noraud pakaļ, ka tik interesanta pasažieru kompānija izjuka. Visi zina, ka pienāks arī viņu personiskā pietura kaut kad.
Vakar lld izkāpa no tramvaja.
Sepse.

Moby, kā Tev iet?

So I asked AI how would you respond to Rust if you were an articulate Christian:

“Rust, you’re right about many things. Humans are capable of cruelty, self-deception, addiction, exploitation, and denial. Christianity has never actually denied that. In fact, Christianity begins with that exact observation: the world is fractured, and so are we.
Where I think you stop too early is in assuming that because suffering exists, meaning cannot.
You see consciousness as a tragic accident — nature becoming aware enough to realise its own horror. But why does horror bother us at all? Why do justice, innocence, love, betrayal, or evil feel objectively real to you instead of just chemical reactions?
If the universe is truly blind and purposeless, then your outrage at suffering is ultimately no more meaningful than a storm destroying a tree. Yet you speak as though evil actually matters. That suggests you already believe in moral reality — something beyond atoms.
Christianity says that your despair is not proof God is absent. It’s evidence that something is wrong with the world. The pain you describe is real, but so is the human longing for transcendence, love, beauty, and redemption.
And unlike vague optimism, Christianity doesn’t claim people can save themselves through progress or intelligence. It says humanity is fallen. That’s why every utopian project eventually becomes monstrous.
But it also says consciousness is not a cosmic mistake. It’s a sign that humans were made in the image of God — capable of truth, morality, sacrifice, and relationship.
You believe awareness inevitably leads to despair. Christianity argues the opposite: awareness without God leads to despair. Awareness with God leads to meaning, even through suffering.
The cross itself is not denial of suffering; it is God entering into it.
Your philosophy can diagnose darkness brilliantly. But can it produce hope? Can it tell a grieving mother her love mattered? Can it tell victims justice is real? Can it explain why humans keep reaching for meaning even when logic alone tells them not to?
Christianity can look naïve from the outside. But perhaps cynicism can also become a kind of faith — faith that darkness is ultimate.”

Aizvakar Zaķusalā atradu sēra piepi, var teikt mana mīļākā sēne. Uzreiz var ievākt vairākus kilogramus, skaistā krāsā, garšīga un vērtīga uzturvielu ziņā. Jābrauc šodien pakaļ vēl, tik trepes jāpaķer līdz, jo otra bija no zemes neaizsniedzamā augstumā.

"Tiesa vēlas abas lietas vienlaikus: saglabāt uz dzimumu balstītās aizsardzības, bet padarīt neleģitīmu pašu atgādinājumu par to, kāpēc tās pastāv."




Vakar Francijā tiesa lēma, ka šai sievietei ir jāmaksā 4500 eiro sods par apgalvojumu, ko viņa pasacīja debatēs televīzijā, proti, ka sievietēm jābūt piesardzīgām no vīriešiem. Tā kā esmu lumpenis, kas nemāk franciski, es visu iztulkoju ar botu, bet ielikšu arī adresi uz oriģinālu. Ja kaut viens cilvēks izlasīs līdz galam - paldies. Tur ir laba un izvērsta sprieduma analīze, kā arī tiek iezīmēts kā nāves draudi atšķirīgi domājošiem tiek vērtēti kā pieļaujami, tai pat laikā viedokļa paušana tiek uzskatīta par sodāmu.

( ... )

Sēžu rindā un gribu pačinkstēt. Vai daudz vēl tādu ģimenes ārstu, pie kuriem pieraksts uz konkrētu laiku un tu sēdi pusstundu pēc tā un nezini, kad tevi pasauks? Es dažas med. iestādes izvēlos tikai, nu gandrīz tikai tāpēc, ka tur viss ir minūte minūtē.
Un šitas babulis priekš katra nosūtījuma grib mani "redzēt".
Pusstundu pēc pieraksta laika iznāk senilā māsiņa jeb asistente jeb sekretāre, pasaka, ka dakteres vispār nav, un tad iesauc mani iekšā un es minūtes 15 viņai skaidroju, ko man vajag. "Jums tās analīzes ir uztaisītas 30. maijā?" "Tad jums vajag analīzes?" Neatlaidīgi skaidroju, ka nē, analīzes nevajag, vajag papildu izmeklējumus, konkrēti pasaku kādus, šī staigā no kabineta kabinetā prašņādama, kas būtu darāms, un atkal reizes trīs, acis bolīdama, prasa, kādas analīzes man vajag...
Galu galā savācu visus savus dokumentus, pateicu "uz neredzēšanos" un aizgāju.
Meklēju jaunu sakarīgu ģimenes ārstu, kam ir līgums ar valsti.
Divi cilvēki neatkarīgi viens no otra ieteica savējo, bet mani viņa nereģistrēs, jo es dzīvoju ... vienu ielu tālāk.

Uzņēmējdarbības labākā prakse ir ietverta latviskajā dzīvesziņā, šķirklī "Sacīts, darīts."

Viens un tas pats gadījums, bet divi avoti apraksta diezgan atšķirīgi.

BBC galvenais fokuss ir uz to, ko vēsta slepkava. Par upura aizstāvību nekā daudz nav, jo viņš jau ir miris un neko nevar vairs pateikt.

https://www.bbc.co.uk/news/articles/cdxp4n0wgv1o

Portsmutas ziņas iedod vairāk detaļas, citējot arī prokuroru, tādējādi vismaz iedodot balsi kādam, kurš iestājas par upuri.

https://www.portsmouth.co.uk/news/crime/man-killed-student-with-21cm-knife-after-saying-im-a-bad-man-court-told-8548307


Viens no BBC pēdējā laika 'top takes' ir viņu raksts par humanitāro krīzi Afganistānā, kurā tēvi spiesti veikt ļoti smagas izvēles.

https://www.bbc.co.uk/news/articles/c0q25dwj807o

Šis raksts pēdējās dienās ir uzsprādzis negatīvās popularitātes ziņā galvenokārt viena iemesla dēļ: BBC fokusējas uz 'nabaga tēviem'. Meitenes, kuras tiek notirgotas pieaugušiem vīriešiem nav viņu fokuss. Tiek mēģināts to attaisnot ar nabadzību, bet, nē, paldies - daudz kur pasaulē ir nabadzība, bet ne visi tāpēc tirgo savus bērnus. Palasiet "Andželas pelnus" par dramatisko stāvokli kādreiz Īrijā, kurā valdīja ārkārtīga nabadzība un bads, bet ne vienam ne prātā nenāca tirgot savas atvasītes. Āža kāja, kas te vienk gāžās laukā ir kultūra, kurā jau izsenis bērnu tidzniecība ir norma. Iedomājies, ka tu grimsti nabadzībā un tavs radinieks kā palīdzību piedāvā tev nopirkt tavu mazo meiteni - rakstā ir runa par 5 gadīgu meiteni. Un tu notirgo viņu šim vīrietim kā 'bērnu līgavu' - tu viņu atdod prom izvarošanai un tad BBC tevi portretē kā upuri. Nabaga tēvs un nabaga bērna pircējs.

Indrāni

Atsaucoties uz cibas ierakstu par kofeīnu. Vienu reizi mūžā es tā iedarbību tomēr sajutu, bet tie bija specifiski apstākļi: es biju Latvijas lauku mājās, bija barga ziema, naktī ap -30 un man konstanti vajadzēja kurināt krāsni, kā arī dzert visu laiku tēju, jo citādi sala. Es paralēli dzēru gan tēju, gan kafiju un tad sajutu, ka kafijai ir savādāks kiks - tāds mazliet stiprāks, it kā kkas mazliet sapurinātu, tad nu tajā ziemā es priekšroku devu kafijai. Pēc tam vairs atkal neko nejutu. Kafiju es šad tad dzeru, bet tikai garšas pēc - piem, visādas karameļu un lazdu riekstu garšas (kāds noteikti teiks, ka tā nav īsta kafija), bet arī tad man to vairāk gribas psiholoģiski, nekā fiziski. Pēdējo nopirku pirms dažām ned un neesmu skārusies vēl klāt. Arī enerģijas dzērienu tirgotāji uz mani bankrotētu.

n_komentārs

nacistiskās vācijas sauklis bija "ein volk, ein reich, ein fuhrer", un arī ZEME tika pievilkta turpat klāt. estētika ar ozoliem, pagānismu, zemnieki, saknes, tas pats tur viss bija. un arī ķermenis, protams. asinis, āda.

un šo lietu neatdalāmība ir bīstams pārpratums, slazds, kurā izglītības trūkuma dēļ krīt vietējie nacionālisti. kuriem šķiet, ka viņiem ir jāaizstāv viss, ko dara Latvijas valsts (kuras valdības korumpējas un krīt un apdiršas un atkal paceļas), tostarp visādu institūtu un aģentūru un nolīgtu privātu izpildītāju darbība, kas tiek veikta valsts pārstāvniecībai (mode mainās un kvalitāte mēdz atšķirties). tostarp, ko dara par publiskiem līdzekļiem atalgoti "valsts" teātri un tautas mākslinieki (wtf), utt.,

un ir spēki, kam ir ļoti izdevīgs šis izglītības trūkums

Vakar atsaakaam skatiities Rust Cohle. That was a pms mistake.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins trešdien sarunās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu uzslavēja Ķīnas un Krievijas "nelokāmās" saites.
(leta)

Tev mūzām dzīvot, Latvija. Jā, mūzām!

saņēmu vēstuli no NHS



sieviešu ķermenim ir specifiska anatomija, tas ir bioloģisks fakts. mēs nevienam nepalīdzam sakot, ka šī specifiskā anatomija ir sievietēm, kā arī vēl citām entitātēm ar nosaukumu 'cilvēki ar dzemdes kaklu'. nevar par zemu novērtēt translobija darbu, kas aktīvi strādājot ir panācis, ka medicīnas kontekstā tiek uzrunāti 'cilvēki ar dzemdes kaklu', taču, lai cilvēkiem patiešām palīdzētu maldi ir jākliedē, nevis jāapstiprina.



Šo es te ielieku kā piemēru, jo šis vīrietis bija CEO endometriozes labdarības organizācijai - tā ir slimība ar ko slimo specifiski sievietes un viņš zina kā 'mēs, sievietes, ciešam'. Viņš gan bija spiests atkāpties, bet pirms tam vēl paspēja saņemt "inspirational Woman of Portsmouth Award". Man personīgi tas šķiet apbrīnojami, ka vajag piesavināties pilnīgi visu, kas ir sieviešu, ieskaitot slimības, reizē apgalvojot, ka sieviete ir konstrukts. (Ja kāds baltais kā melno charity CEO uzstātos un teiktu ka 'mums, melnajiem, jāturas kopā', viņš tiktu izsmiets, bet šis kaut kā ir ok. Pietiekami daudz cilvēku uzskatīja, ka nav ok, lai viņš atkāptos, bet viņš nevienā brīdī nesaskata savu kļūdu, bet tikai visur saskata transfobiju)

Savukārt tas, ka bērni ir sociāls konstrukts ir straight up pedo-apologetics.

Komerciālā surogasija UK ir aizliegta, tāpēc cilvēkiem, kas vēlas nopirkt bērnu (ja nepatīk šāda vārdu izvēle: pat Eiropas Savienība to atzīst par cilvēktirdzniecības veidu savā EU Anti-Trafficking Directive 2024/1712) ir jādodas uz valstīm, kurās likumdošana to atļauj.

Nesen viens pāris atgriezās ar bērnu no ASV un sāka kampaņot par to, lai UK mainītu savus likumus, kas saistīti ar vecāku statusa iegūšanu un automātiski izņemtu bērna māti no dzimšanas apliecības. Redzot kādā tempā tika parakstīta šī petīcija (lai tā tiktu izskatīta parlamentā ir nepieciešami 100 000 parakstu) man uz mirkli atkal pazuda ticība cilvēcei.

Pamanīju, ka pirms dažām dienām par šo tēmu ir parādījies raksts izdevumā The Critic.

"Pretēji tam, ko dažās mediju aprindās raksturo kā "juridisku cīņu", pieteikšanās vecāku statusa rīkojumam (parental order) patiesībā nav īpaši sarežģīts vai laikietilpīgs process. To nevar iesniegt agrāk kā sešas nedēļas pēc bērna piedzimšanas, taču tas jāiesniedz ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna dzimšanas. Pēc tam tiesa nozīmē CAFCASS sociālo darbinieku, kurš apmeklē iecerētos vecākus un sagatavo ziņojumu tiesnesim. Tiesnesis pēc tam (lielākajā daļā gadījumu) iesaka apstiprināt rīkojumu, saņemot surogātmātes piekrišanu.

Šie posmi ir būtiski, lai aizsargātu gan māti, gan bērnu — lai pārliecinātos, ka surogātmāte, kura vairumā gadījumu dzīvo ārvalstīs, patiešām piekrīt un nav tikusi piespiesta piekrist šādai vienošanās formai, kā arī lai nodrošinātu, ka personas, kuras izmanto surogasiju, tiek pakļautas vismaz pamatpārbaudei. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka bieži viens no iecerētajiem vecākiem var nebūt ģenētiskais bērna vecāks. Kā labi zināms, viens no statistiski augstākajiem riskiem ir bērna dzīvošana mājsaimniecībā ar vīrieti, kurš nav viņa radinieks. Surogasijas gadījumā iecerēto vecāku pārbaudes ne tuvu nav tik stingras kā adopcijas procesā veiktā izvērtēšana.

Vecāku statusa rīkojumu sistēmai arvien skaļāk iebilst iecerētie vecāki, kuri dod priekšroku tādai kārtībai, kāda sastopama starptautiskajā komerciālajā surogasijā, kur māte zaudē savas vecāku tiesības uz bērnu vai nu dzimšanas brīdī, vai vēl laikā, kad bērns vēl ir mātes miesās, kā tas ir, piemēram, Kalifornijā un Mehiko.

Protams, tas nozīmē, ka valstīs, kur šāda prakse ir izplatīta, surogātmāte valsts skatījumā netiek uzlūkota par māti, bet faktiski tiek reducēta līdz inkubatoram. Par laimi, Apvienotajā Karalistē mēs vēl nepakļaujam surogātmātes šādai dehumanizējošai attieksmei. Britu tiesību sistēmā viņas pamatoti tiek atzītas par mātēm — saglabājot tiesības pārdomāt savu lēmumu (kas ir īpaši būtiski, ņemot vērā, cik daudz surogātmāšu grūtniecībā izmanto savas olšūnas).

Un tieši to iecerētie vecāki nespēj pieņemt. Viņi nevēlas, lai mātei būtu iespēja pārdomāt savu lēmumu. Viņi nevēlas, lai viņa jebkad tiktu ierakstīta bērna dzimšanas apliecībā. Arvien biežāk viņi labprātāk izliktos, ka bērnam vispār nav mātes. Cik daudz vieglāk būtu izsvītrot viņu no bērna dzīves un pilnībā izdzēst, ja būtu iespējams nodrošināt, ka juridiski viņa nekad nemaz nav eksistējusi.

Sievietes ir vajadzīgas grūtniecībai un dzemdībām, taču — nedod Dievs — lai mēs par to arī tiktu juridiski atzītas, vismaz tādā pasaules skatījumā, kādu aizstāv iecerētie vecāki un surogasijas atbalstītāji juristu, akadēmiķu un lobētāju vidū."

Man vienk ir teju neizprotami - jau nopirkt bērnu ir pilnīgi un absolūti nepareizi, bet vēl ar to ir par maz. Kā ar bērna tiesībām zināt savus vecākus, zināt no kurienes viņš ir nācis? Kā ar realitāti - likumi, kas paredzēti, lai radītu nereālas fikcijas tikai rada postu.


https://thecritic.co.uk/britain-must-not-liberalise-surrogacy-laws/

Ballad of a Small Player (2025)

Orb: The movements of the Earth

Diezgan labi. Pagaidām sižets ir par heliocentrisko modeli un cilvēkiem, kas mēģināja to pierādīt, gan riskējot ar dzīvību, gan to zaudējot. Līdzīgi kā Vinland sāgā, varētu būt relatīvi daudz lietu, kas atbilst vēsturiskajai precizitātei - bet tā, protams, nav doķene. Vienīgais moments, kas man šķita neiederīgs, bija skolēna izmisīgie mēģinājumi aprēķināt elipses un pie katras neveiksmes viņš svieda prom papīru. Šāda uzvedība drīzāk ir raksturīga patērētāju sabiedrībai, man grūti iztēloties, ka viduslaikos, lietojot pergamentu vai no lina vai kokvilnas darināto papīru, kas droši vien nāca sūri un grūti, šāda izšķērdība būtu pieļaujama.

Dazhreiz, kad es atceros laiku kad straadaaju vai studeeju, paarnjem taada sajuuta, ka varbuut tas bija tikai kaut kaads sapnis? Man bija koleegji? Es lietoju kompjuuteri? Es runaaju ar sveshiniekiem? Un dazhreiz rakstiiju dokumentus? Bet ar kaadaam smadzeneem? Un tagad sajuutos veel vairaak kaa beerns nekaa kad man bija 20 vai early 30s. Es vienkaarshi hroniski juutos kaa beerns, kameer visas sievietes un viirieshi apkaart ir pieaugushie ar pieaugusho domaashanu un darboshanos. Taapeec es arii nekad neapvainojos, kad citi pieaugushie negrib ar mani draudzeeties, jo kaapeec gan draudzeeties ar kaut kaadu siiko, kam nemaz nav kompleksas domas. Un tas izpauzhas visaa - cik naivs un vienkaarshs ir mans domu gaajiens and attempts to have a coherent opinion. Es biezhi juutos, kaa R ir pieaugushais, kas atstaajis mani pusaudzi maajaas pieskatiit divus siikos. Un njemot veeraa, ka es nestraadaaju, vismaz buutu mans pienaakums maaju uztureet mirdzoshaa kondiicijaa un negatavot katru nedeelju vienus un tos pashus piecus eedienus, bet pat to es nofeiloju, jo nu es esmu tikai apmaldiijies pusaudzis.