Friends

Namamāte pēc viesībām netīros šķīvjus noliek izlaizīt savam sunim.
Kā tu, cibiņ, justos, būdams viesis?

Viesu nama saimniece pēc tam, kad tūristi izēduši kotletes, tukšo kotlešu katlu iedod izlaizīt savam sunim.
Ko tu, cibiņ, darītu, ja būtu tūrists?

man nesen radās interese par to, kāds varētu būt dzimumu sadalījums factorio spēlētāju vidū. man vienk vairāku iemeslu dēļ šķiet, ka sievietes varētu būt mazākumā. cik saprotu, nekādi zinātnisko ekspertu pētījumi nav veikti, bet aptaujas liecinot, ka 80-90% spēlētāju ir vīrieši, kas man šķiet pilnīgi legit. taču, meklējot uzdūros arī šādam skatpunktam:

"My question is, why do you want to know if there are girls that play factorio? There doesn't seem to be a need to know the answer to this question unless you have some alternative motivation. Girls are not there to entertain you, just because they have a vagina. You need to get off this "Do girls play video games" kick, considering statistically speaking there may be even more girls playing video games than men."

what is this? oh, it's toxic feminism, baby. kāpēc tu vispār vēlies kaut ko noskaidrot un uzzināt? ja tu vēlies atbildi uz šo jautājumu, tas nozīmē, tevi ir apslēpta ļaunā agenda. lasies prom, jautājošais nekrietneli.

bet nu ok, tā ir random persona stīmā, bet, piem, Skotijas parlamentā 73 deputāti atsakās uzrādīt datus par savu dzimumu un saka, ka nezina, kuru tualeti apmeklēt. dati par dzimumu nav nekas skandalozs, jo tie ir vitāli svarīgi daudzās sfērās, sākot ar medicīnu un beidzot ar kriminoloģiju. taču tagad, lai demonstrētu savu lojalitāti gender woo, valsts apmaksāti cilvēki - tautas kalpi- izliekas, ka pēkšņi vairs nezina kaut ko tik fundamentālu bez kā cilvēku sugas evolūcija vispār nebūtu varējusi notikt. how embarrassing.

quality content

https://www.youtube.com/shorts/a6-GKIVh6ZU

Līst kā pēc Jāņiem

Dirk Gently's Holistic Detective Agency (2016) (S1-2)

Es vakar vakaraa atcereejos, ka eksistee arii kvinoja, un es sajutos genuinely excited about life for the first time in a long time. Because it means there must be other good things out there, that I have simply forgotten about in the midst of my inretia of chicken, rice, potatoes, pasta, minced beef, totmato sauce, and tedium of exhaustion. Life still has things to offer!

biju piemirsusi cik brīnišķīgs ir Hermanis Hese

"There is no escape. You can't be a vagabond and an artist and still be a solid citizen, a wholesome, upstanding man. You want to get drunk, so you have to accept the hangover. You say yes to the sunlight and pure fantasies, so you have to say yes to the filth and the nausea. Everything is within you, gold and mud, happiness and pain, the laughter of childhood and the apprehension of death. Say yes to everything, shirk nothing. Don't try to lie to yourself. You are not a solid citizen. You are not a Greek. You are not harmonious, or the master of yourself. You are a bird in the storm. Let it storm! Let it drive you! How much have you lied! A thousand times, even in your poems and books, you have played the harmonious man, the wise man, the happy, the enlightened man. In the same way, men attacking in war have played heroes, while their bowels twitched."

p.s. jā, zinu, ka viņš rakstīja vāciski, jā, zinu, ka ir tulkots latviski, jā, man nav pie rokas tulkojuma, jā, es tikpat kā neprotu vāciski

pludmalē ir viens jūras izskalots bluķis. tas, atkarībā no paisuma vai bēguma, atrodas te tuvāk, te tālāk pie nepātraukti kustīgās un šņākojošās ūdens malas. uz bluķa var uz brīdi apsēsties, kad ir iets relatīvi liels gabals gar krastu pa akmeņiem un pretvējā. kad kāds cits jau bluķi ir aizņēmis, tas ir legit - kas pirmais brauc, tas pirmais maļ (patālāk ir arī pilns ar tukšiem soliņiem, bet tie nav ne uz pusi tik forši kā bluķis). taču reizēm tur sež vīrietis ar savu krēslu - tieši blakus bluķim. viņam bluķi nevajag, lai apsēstos, viņam ir krēsls, bet kaut kāda iemesla pēc viņam uz sava krēsla ir jāsēž tieši blakus bluķim. un tad attiecīgi neviens cits bluķi nelieto, jo būtu diezgan nepatīkamki iet un apsēsties tieši blakus svešiniekam teju tukšā liedagā. vai viņš, līdzīgi kā tā kundze no twin peaks, sarunājas ar bluķi? viņas bluķis gan bija ievērojami mazāks, bet varbūt lielākam ko teikt ir vēl jo daudz vairāk.

upd. es tikko sapratu, ka patiesībā reti kurš negrib sarunāties ar bluķi, tāpēc tas tieši tā arī izpaužas, ka atrasties uz jūras skaisti noslīpēta stumbra gabala ir patīkamāk nekā uz industriāla soliņa (ja vien tev nav reālas problēmas ar muguru, tad tas varētu sarunu apgrūtināt)

man ļoti patīk šī dziesmāāāāāā

https://www.youtube.com/watch?v=yOBG9c3eoG8

#ĀĀĀĀĀĀĀ

knapi

Kas mani visvairaak moca ir apzija, ka es vareetu dariit daudz vairaak un dziivot daudz labaak jau ar to kas man ir. Un ka tajaa vietaa, es aizvadu daargo laiku taadaa blaavaa 3% apzinjaa, kur 93% mana praata un laika ir bezjeedziigas atminjas, veelmes, maldi, duunjas! Dazhas dienas tas mani iedvesmo, jo manos speekos ir neierobezhota izaugsme. Tas ir kaa skatienam shaudiities no augshas un no apakshas, un es kaut kur starp tiem esmu iespiesta.

Basically if you study philosophy correctly, you discover that nothing is real except that small, quiet voice inside that is God.

a bitch-slapping tree

"What we know by heart becomes an agency in our consciousness, a 'pace-maker' in the growth and vital complication of our identity. […] The archaic Greek belief that memory is the mother of the Muses expresses a fundamental insight into the nature of the arts and of the mind.

The issues here are political and social in the strongest sense. A cultivation of trained, shared remembrance sets a society in natural touch with its own past. What matters even more, it safeguards the core of individuality. What is committed to memory and susceptible of recall constitutes the ballast of the self. The pressures of political exaction, the detergent tide of social conformity, cannot tear it from us. In solitude, public or private, the poem remembered, the score played inside us, are the custodians and remembrancers (another somewhat archaic designation on which my argument will draw) of what is resistant, of what must be kept inviolate in our psyche."

honor the source