Friends

Došos uz lielveikalu veikt ierastas, procesuālas darbības

Izvelku no saldētavas laikus neizlietoto Ziemassvētku piparkūku mīklu, izrullēju, izspiežu, salieku pannā, nolieku uzgalda cepeškrāsni, paņemu telefonu, sāku rakstīt: "cik grādos.."
automātiskā aizpilde pabeidz: "..jācep piparkūkas?"

Prometheus (2012)

Kur Tu Teci Gailīti Manu vs Seši Mazi Bundzinieki

who wins?

Jau kādu laiku spēlējos ar vēlmi iepazīstināt mīļoto ar animeversu, bet man vajadzēja kārtīgi padomāt, kas viņam varētu patikt un ko es vēlētos skatīties otro reizi. Nolēmu par labu Death Note. Great success, patika.

Vakar vakarā aizdomājos par vienu lietu, proti, feminisms kopā ar transaktīvismu ir izveidojuši ideoloģisko rāmi, kurā sievieti saistīt ar viņas ķermeni ir kas nevēlams - tas viņu 'reducē', padara par 'tikai dzemdētāju' etc. Man tas šķiet ārkārtīgi kaitnieciski - šādi mēģinājumi mūs atsvešināt no ķermeņa, mentāli šo saikni padarot par kaut ko nevēlamu - reducējošu, un spēju radīt pēcnācējus nevis par kaut ko apbrīnas vērtu, bet zemu vai reizēm pat pazemojošu, ir traumējoši, vispār jebkura ideoloģija, manuprāt, kas atsaukšanos uz tavu ķermeni pataisa par problēmu, nav veselīga.

Tas ļoti labi tiek demonstrēts transideoloģijā, piem, kad manis reiz minētais Džordans Grejs uzstājās ar priekšnesumu, kura beigās viņš izģērbās un ar savu locekli sita pa sintezatora taustiņiem, dziedot, ka viņš ir labāka sieviete tieši tāpēc, ka viņam NAV sievietes ķermenis (viņš tur uzskaitīja visādas lietas, kas notiek ar sievietes ķermeni dzīves laikā, bet nenotiks ar viņa). Tas nu tā, poh par Džordanu, viņš ir vienk āksts (vismaz es viņu tā uztveru, citi viņu varbūt uztver kā vizionāru).

Tas izpaužas vēl citur, piemēram, 'sieviete' kā jēdziens tiek ņemts laukā no dažādiem materiāliem iekļaušanas vārdā. Zīmīgs piemērs ir no EMA - European Medicines Agency, kas ir decentralizēta Eiropas Savienības aģentūra. Viņi ir izstrādājuši vadlīnijas par sieviešu, kuras ir stāvoklī vai zīda mazuli piedalīšanos klīniskajā izpētē. Dokumentu par šo tēmu viņi ir uzrakstījuši nevienu reizi nelietojot vārdu 'sieviete'.

https://www.ema.europa.eu/en/news/new-guideline-inclusion-pregnant-breastfeeding-individuals-clinical-trials

32lpp garš dokuments, kurā vārda 'sieviete' nav, no 'women', just 'individuals'

https://www.ema.europa.eu/en/documents/other/ich-e21-guideline-inclusion-pregnant-breastfeeding-individuals-clinical-trials_en.pdf

Pirmais iemesls kas nāk prātā ir tāds, ka tas tiek darīts to sieviešu dēļ, kuras sevi neuzskata par sievietēm, lai viņas neaizvainotu un iekļautu. Bet man šķiet, ka tas nav īstais iemesls. Īstais iemesls, manuprāt, ir - un te atkal atgriežos pie sievietes sasaistes ar viņas ķermeni - izņemt ārā vārdu 'sieviete' no kontekstiem, kuros nevar būt arī vīrieši. Te ir precīzi runa par to, kas skar tikai sievietes, par specifiskām un unikālām sievietes ķermeņa funkcijām - tāpēc ir jānoārda saikne starp šo ķermeni un sievieti, jo sieviete ir tikai ideja, tikai sajūta, tikai garastāvoklis, tikai stereotips... Can u see this? I rly hope that u do.

"Overall, brain research has shown how the female brain is at work in more sections than the male just about all the time. It is on call in a way the male is not. To use an analogy: the male brain turns on, like a machine, to do its task, then turns off; the female brain is always on. This is an exaggeration, of course, for parts of the male brain are also always on, but when Gur compares the two brains in non-active states, the difference between the constantly “on” female brain and “on/off” male brain is startling. This difference is a primary reason males are so “task-oriented,” testing out as less able than females to do a number of different kinds of tasks at once; and why males react to interruptions in their thinking with more of a sense of invasion than females tend to, and combined with testosterone-based aggression, more forcefully."

Es nespeeju, NESPEEJU noticeet cik ljoti medijiem un valdiibaam pie kaajas ir Epsteina Faili.. Its so depressing and dark every day that nobody gives a fuck.

And its like they are dismissing and downplaying the massive, explicit files, where in a REAL investigation authorities would tend to do the opposite, with even a slightest tiny clue or snippet.

Pat Andrew un Mandelsonu aiztureeja policija un iztirzaa nevis galvenokaart par vinju slutty abuse bet gan par kkaadu valdiibas nosleepumu izpljaapaashanu. Can it be more grotesque - the indifference?

Man vienkaarshi ir ljoti pretiigi no shiis pasaules. I don't really know what am i supposed to tell my kids about the world that has descended in a pit of hell.

Vienkaarshi saliidziniet - kaut vai tie nabagi kurus apcietina uz kaadu gadu par vinju stulbajiem tviitinjiem - kameer apcietinaat perversus vechus par vinju perversajiem e-pastiem, kur vinji klaji atziistas pedofiilijas plaanoshanaa un izpildiishanaa - par to ir "sarzezhgjiiti" aiztureet un apcietinaat? Kaapeec gan? Taapeec ka vinji ir baagaati un kruti, un ikdienas tviterotaaji ir tikai sorry peasants?

Vai kaadam veel vajag pieraadiijumus ka visas valdiibas ir no saatana.

Mums ir jāklūst ieklaujošākiem pret cilvēkiem, kas prot lasīt domas un lidmašīnā kāpj atmuguriski

Filipa Eriā "Busardelos" (par 19. gs.) lasu: "Kad viss vajadzīgais bija sapirkts, viņas atradās Vivjēnas ielas tuvumā un Ramelo ieveda Žiliju Panorāmas pasāžā, kur parādīja meitenei veikalus un "Kurzemes hercogienes" konditorejā pamieloja viņu ar sacukurotiem augļiem [..]."

Šis ir interesanti; atceros, ka arī Upīša "Mirabo" franči atsaucās uz toreizējo teritoriju Kurzemē kā pazīstamu spa vietu. Te vairāk par Mirabo šajā kontekstā (savulaik atradu arī reālu avotu):

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:692048|article:DIVL60|query:Mirabo%20Kurzemi%20

Lancmanis kaut kad pievērsās S. Jaunarājas Prusta tulkojumiem, tagad gan nav iekšu to pārlasīt (un laikam arī lapa neveras). Tajā arī kaut kas bija par Kurzemi. Gan jau viņam taisnība par personvārdiem, bet tulkojums joprojām liekas ļoti labs, izslīd kā zīds, un ko gan veselas paaudzes iesāktu, ja tā nebūtu. Piemēram, angliski ir pabriesmīgi lasīt.

Un atceros šo: https://www.delfi.lv/kultura/2094270/books/41943114/zans-pols-kofmans-kurzeme-francuza-acim

Soctīkliem sprāgstot no apbalvošanas ceremonijā izteiktā n-vārda, pavīdēja arī kas gaišs. Vienam Austrālijas sporta žurnālistam ir tāds pats vārds un uzvārds kā skotam par kura dzīvi sirgstot ar tureta sindromu uzņemta filma (kkad sen skatījos par viņu doķeni). Cilvēki straumēm vien katru mīļu brīdi pieprasa sporta žurnālistam atvainoties, sauc viņu par rasistu, vai tieši otrādi - saka viņam, ka miljoniem cilvēku viņu atbalsta un saprot viņa slimību un jūt līdzi. Kāds cits varbūt būtu jau nokaitināts līdz baltkvēlei, bet žurnālistam, izskatās, ka ir laba humora izjūta un viņš atbild diezgan jauki - jau ir paspējis atvainoties par Kenedija slepkavību, badu, karu Tuvajos Austrumos, dzīves dārdzību, kā ar par to, ko kāds cits čuvaks pateica balvu pasniegšanas ceremonijā.

Ziema kaput

No Spotify uz Quobuz ir pāriets, no Audible uz Libro arī. Ex-tviteris ir izdzēsts, Stopify turpinās.

Pirmais rīts šogad, kad nevajadzēja slēgt gaismu.

Hedda (2025)

Interesanti kā darbojas smadzenes: viens piemērs, kas ar mani notika vakar, gan jau ikviens to ir piedzīvojis. Sarunā nevarēju atcerēties kā sauc vienu indiešu ēdienu, nevaru un vis. Bilde prātā ir, bet vārda nav, tomēr tas arī nav tik svarīgi, lai vilktu laukā tel un meklētu. Par to vairs pēc tam nedomāju, tam nav nozīmes. Tad šodien, darot kaut ko pilnīgi nesaistītu, man pēkšņi prātā izlec vārds: SAMOSA

Pareizi, samosa! Tas ir kaut kādā ziņā apbrīnojami, ka kaut kur dziļākās prāta dzīlēs tas vārds tika meklēts visu šo laiku, it kā smadzenes teiktu: ok, mums nav šī vārda šobrīd, bet mēs atradīsm - un mans virs-ego par to neliekas ne zinis, bet process notiek neatkarīgi no tā. Un tagad beidzot fails ir atrasts un man tiek piegādāts ziņojums - ar novēlošanos, bet IR! Samosa! Paldies.

Es nekad nezinātu, ko piedzīvoja mana mamma, ja man nebūtu bērns. Viena ir dzīves daļa par kuru tev nav apzinātu atmiņu - tāltālais ceļš līdz bērns vispār sāk staigāt, kā viņš vispirms skatās, tad sāk pagriezt galvu, kur ir viņa intereses objekts, tad sāk kustināt kājas un rokas, tad pamana, kad viņam ir kājas un rokas - man ir spožā atmiņā palicis kā viņa mēģina savā redeļu gultiņā no guļus stāvokļa aizsniegt sev kājas un nevar un dusmojas, ka nevar :) Tad vēl ir lietas, kas ar tevi ir notikušas jau ļoti apzinātā vecumā, bet tu tagad tās piedzīvo no mammas perspektīvas. Es biju ļoti nešpetns un nomākts pusaudzis, aiztaupīšu detaļas, mans bērns nav ne tuvu tik nešpetns. Taču kaut kāda psiholoģiskā dinamika ir pārmantojusies. Man vairākas reizes ir uzliesmojuši flashbacks, kad ir situācija, kurā es gruzīju mammu un mamma sāk raudāt un es nesaprotu, kāpēc viņa raud. Un tagad reizēm notiek tas pats, tikai tagad es esmu mana mamma, kura raud. Tāpat kā man, arī viņai nav tobrīd saprotams, kāpēc, viņa iztausta robežas un mācās. Un tās situācijas reizēm ir teju vai identiskas, pat identiskās vietās - pie veikala skatloga, kad jākavē laiks līdz kādai vizītei vai vakarā sarunās pirms miega - tas pats, tikai ar laika nobīdi. Tas nenotiek bieži, bet, kad gadās, sajūta ir neaprakstāma. Tad man gribas piezvanīt mammai un atvainoties (es viņai atvainojos btw). Citi cilvēki gan jau ir attapīgāki par mani, bet to, ka mana mamma ir tikai cilvēks, nevis vienīgi vecāks, kuram vajadzēja taču visu zināt labāk, es sapratu tikai tad, kad pati par tādu kļuvu.

Saap auss, ir mild temperatuura un malaise, dusmojos uz R ka mani nesaprot un uz pasauli, ka man tajaa nav vietas. Varbuut atkal vnk pms hopefully.

Pēc izmešanās smalkajās Floridas smiltīs, atrodu tās dažādās vietās, piemēram, ausīs. Ūdens bija pavēss, bet ciešami, ap 20C, vējā braši drebēja dzeltenais karogs. Klīrvotera piekrastes reljefs bija pateicīgi lēzens. Braukājos ar viļņiem, pēc katra garā nobrauciena cīnoties, lai tiktu atpakaļ vilņu plīšanas zonā, gluži kā tīņa gados. Glābējs koši sarkanā flīsa jakā, iznācis no tornīša, izskatījās nedaudz nervozs, bet neko neteica.

https://www.deadlanguagesociety.com/p/how-far-back-in-time-understand-english

bloga ieraksts, kurā ik pēc dažām rindkopām valoda kļūst par 100 gadiem vecāka. viena lieta, kas man palīdzēja, bija triks, ko uzķēru kādreiz, lasot Irvine Welsh - ja rodas problēma, tad nereti palīdz lasīt balsī, jo vārds atšķirīgās rakstības dēļ izskatās jocīgi un nav skaidri saprotams, bet, izrunājot (un kopā ar kontekstu) kļūst skaidrs, kas tas ir. Bet ir vēl daudz citu probl, piem:

"The first is vocabulary. As you move backwards in time, the French and Latin loanwords that make up an enormous proportion of the Modern English vocabulary grow fewer and fewer. When you pass 1250, they drop off almost altogether. Where a modern writer would say he underwent torture, a 1200-era writer must say that he suffered pinunge instead.
The farther back you go, the more the familiar Latinate layer of English is stripped away, revealing the Germanic core underneath: a language that looks to modern eyes more like German or Icelandic than anything we’d call English."