Friends

Lielākās tumsonības spožākie ekrāni

vakar paskatījos lv vēlēšanu debates - neredzēju pašu sākumu, bet noskatījos lielāko daļu un bija diezgan interesanti, tāpēc par to uzrakstīšu. brīdinu, ka ieraksts īsti nebūs politisks, bet vairāk izklaidējošs - tāpēc diezgan bezjēdzīgs un to lasīt nav nekādas jēgas. ja nu vienīgi jums ir tiešām ļoti garlaicīgi, tad varbūt.

tā kā es pati nebalsošu, tad vērtēšu vakardienas dalībniekus (kuru lielāko daļu es redzēju šādā situācijā pirmo reizi) tikai pēc viņu harizmas, kā viņi sevi prezentēja un kādu iespaidu atstāja uz mani, piemēram, ja man būtu no viņu vidus jāizraugās potenciālais nākotnes sadarbības partneris or smth.

sāksim ar Karinu Sprūdi (Suvenērā Vara). varēja just, ka Sprūde pārsvarā domā tikai no opozīcijas perspektīvas un tāpēc viņai bieži pietrūka laika pateikt, ko darīs viņas partija, jo laiks galvenokārt aizgāja sakot, ko citi ir darījuši nepareizi. viņai arī bija diezgan nervoza enerģija un šķita uzvilkusies.

Solvita Gulbe (Mēs Mainām Noteikumus). viņai ļoti patika cipari, droši vien tie visu laiku tika izmantoti tāpēc, lai demonstrētu, ka viņa zina par ko runā un cipari nemelo, viņa atgādināja ļoti uzcītīgu skolnieci, kas visu laiku ceļ roku un var nosaukt visus ciparus. enerģija arī bišķi uzvilkta, bet stipri pozitīvāka par Sprūdes dusmām.

Andris Sprūds (Progresīvie). viņa pieredze bija uztverama, bet uztverams arī bija kas cits - man viņš atgādināja vienu Fast Show komēdiju skeču, kur politiķis atbild uz katru jautājumu, obvious fact, or accusation with absolute, deadpan denial and expert politic-speak - skečs ir pārspīlējums, protams, bet Sprūda konfrontācija ar Siliņu iedeva tieši tādu atmosfēru un viņš šķita kā cilvēks ar skeletiem skapī, kurš nekad mūžā neatzīs nevienu kļūdu - bet tā jau ir pilnīgi normāla īpašība politikā.

Pāvels Kuzmins (Stabilitātei!) Kuzmins man atgādināja cilvēku, kurš šeit ir nonācis no kādas pilnīgi citas vietas, apm, ja būtu kapibaru sapulce, bet uz to būtu ieradies vombats - viņš it kā izskatās līdzīgi un runā līdzīgi, bet tomēr kaut kā nenolasās, ko viņš īsti grib.

Tālāk, Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku Savienība). Mieriņa man šķita mazliet piekususi un bēdīga. Viņai bija skumjas acis un es tur neredzēju daudz cerības spara.

Edvards Smiltēns (Apvienotais Saraksts). īsti nemanīju neko interesantu, vispār nekas atmiņā paliekošs - ne, ka labi, ne, ka slikti, vispār nekā.

Linda Liepiņa (Latvija Pirmajā Vietā) uff. Liepiņa šķita kā cilvēks, kurš varētu darboties mafijā lol, es nezinu kādēļ, viņai arī trūka uzvedības etiķetes. vēl aizdomīgāka par Sprūdu.

Evika Siliņa (Jaunā Vienotība). viņa šķita kā esam mājās, visus pazīstam - žurnālistu, publiku, pazīstama ar kolēģiem un jautājumiem, kas saprotami, ņemot vērā viņas iepriekšējo amatu. viņas konfrontācija ar Liepiņu bija very amusing, 10 points to Gryffindor.

Juris Pūce (Latvijas Attīstībai) varbūt viņš ir ok, man grūti pateikt, skaidrs ir tas, ka viņš ļoti daudz zina par Igauniju, to neviens cilvēks uz šīs planētas neuzdrošināsies noliegt. viņš ļoti daudz mēģināja pateikt, neesmu droša, ka tas viss bija jēdzīgi, bet enerģija viņam bija un viņš centās hah.

Jānis Dombrava (Nacionālā Apvienība) nebija agrāk gadījies redzēt viņu debatēs un mani pārsteidza, cik ļoti viņš bija chill, vismierīgākais cilvēks. Sprūda izbļauto konfrontāciju par izslēgto NA kolēģi, kad līdzīgā situācijā citi droši vien aizietu berserk, Dombrava uzklausīja ar tik rāmu mieru un tur pat pazibēja smaids - it kā nav nekā, kas viņu varētu izsist no līdzsvara, tas uz mani atstāja iespaidu. (ar to gan, protams, nepietiktu, lai es balsotu par NA)

Project Hail Mary (2026)

Evacuumated

ļoti labs punkts. 'morālie spriedumi', kas neņem vērā empīrisko realitāti nenovedīs pie laba iznākuma un - kā kaut kas var būt 'morāli vēlams', neietverot sevī arī patiesību - tad tas nav 'morāli vēlams', bet ir vienkārši '[subjektīvi] vēlams' un tas jau ir kkas cits.

Afigenīns - kumelītes pret vēzi…

AI manās acīs tikko sasniedza jaunu demences līmeni

atklāju, ka ir mākslinieks, kurš sevi sauc šādi

https://www.youtube.com/watch?v=l6LD9102EQ8

man šķiet, ka dziesma nav slikta

no tās pašas vārdnīcas, kuru man vakaros patīk paškirstīt



paskatījos [tā virspusīgi] info par Joseph of Cupertino levitācijas spējām:

"Saskaņā ar Džo Nikela un Gordona Steina teikto, aculiecinieku ziņojumi par Jāzepa levitāciju ir pārspīlēti un bieži vien tikuši pierakstīti gadus pēc viņa nāves. Steins norādīja, ka Jāzepa iespaidīgākā levitācija bija viņa lidojums 70 jardu [64.008 m] attālumā no durvju ailes līdz 36 pēdas [10.9728m] augsta krusta virsotnei, ko būvēja viņa mūku grupa, taču šādi varoņdarbi "netika aprakstīti nevienā aculiecinieku stāstā un tika reģistrēti tikai pēc viņa nāves". Nikels secināja, ka Jāzepa dramatiskākie gaisa pārvietojumi sākās ar lēcienu un, šķiet, turpinājās pa pēkšņām lokveida trajektorijām, kas būtu sagaidāms no atspēriena, nevis no apļveida vai spirālveida lidojumiem. Jāzepa levitācija sākās ar kliedzienu vai saucienu, kas liecina, ka viņš nelēca kāda ārēja spēka ietekmē, bet gan izvēlējās to darīt pats.

Roberts D. Smits savā grāmatā "Comparative Miracles" (1965) izteica pieņēmumu, ka Jāzeps veica vingrotājam līdzīgus trikus. Smits atzīmēja, ka daļa no viņa levitācijām "sākas ar lēcienu, nevis no guļus, vienkāršas stāvus vai ceļos nometušās pozīcijas; liecinieki ļoti veiklu cilvēka lēcienu sajauca ar levitāciju."

Saindēšanās ar rudzu maizi, kas gatavota no melnajiem inficētajiem graudiem, viduslaikos Eiropā bija izplatīta parādība. Bija zināms, ka tā izraisa krampju simptomus un halucinācijas. Britu akadēmiķis Džons Kornvels ir izteicis pieņēmumu, ka Jāzeps bija lietojis uzturā šādu rudzu maizi. Saskaņā ar Kornvela teikto: "Šeit, iespējams, slēpās viņa levitācijas atslēga. Pēc savu klaipu nogaršošanas viņš acīmredzot ticēja, ka paceļas gaisā — tāpat kā tam ticēja pārējie, kas tos nogaršoja."

Vēsturnieks Karloss Eire savā grāmatā "They Flew: A History of the Impossible" rakstīja, ka viņš nevar norakstīt liecības par Jāzepa levitāciju kā melus vai masu histēriju. Saskaņā ar Eires teikto, šīs levitācijas ir tik ekstrēmas, ka, ņemot vērā vidi - variantus, ka tās ir viltības vai iluzionistu palīgierīces, ir jāizlēdz. Aculiecinieku skaits un statuss, starp kuriem bija arī augstākās šķiras pārstāvji, padara viņu stāstus ticamākus, un Eire uzskata, ka pierādījumi par liecību patiesumu ir pārliecinoši, lai gan viņš atzīmē, ka jautājumu par to, vai kāds tiešām lidoja, vēsturnieki nevar atrisināt, un tā vietā viņš sava pētījuma centrā izvirza to, kā notikumus aprakstījušie cilvēki redzēja pasauli."


*

vai Jāzeps tiešām levitēja - es nezinu, bet zinu, ka bērnībā skatījos video kasetes ar Deivida Koperfīlda trikiem un tie mani nudien ļoti pārsteidza, īpaši tas kā viņš 'lidoja'.

vakar es uz kādām 5 min pastaigāju ar 20 kg weighted vest (m nopirka sev, bet joka pēc uz brīdi uzlika man). tad, kad to noņēma nost, pirmajā mirklī man burtiski šķita, ka atraujos no zemes un ceļos gaisā - ķermenis šķita tik viegls, ka to varētu aizpūst. tas man atgādināja sēriju no Samurai Jack, kur viņš dzīvoja pie tiem jaukajiem pērtiķiem, kuri viņam iemācīja how to JUMP GOOD. ja es ilgāk pastaigātu ar šādu vesti, šķiet, ka toč varētu uzlekt uz jumta lol.

Saistībā ar britu valdības grandiozo plānu vairāk kā 1200 imigrantus izmitināt Pidingtonas ciematā, kurā dzīvo, saskaņā ar pēdējo census, 358 iedzīvotāji. Šī ciemata sievietes uzrunāja valdību un viņas tapa sadzirdētas - viņām atbildēja sieviešu un līdztiesības (Women and Equalities) ministre Bridžita Filipsone. Viņas atbilde intervijā BBC bija šāda - statistiski sievietes vairāk cieš no sava partnera un Lielbritānijā vispār neviena sieviete nevar justies droši. Šahs un mats. Pidingtonas sievietes: bīstieties no saviem vīriem un draugiem un bērni - no tēviem, viņi ir daudz bīstamāki par 1200 nedokumentētiem vīriešu migrantiem no valstīm, kurās sieviešu tiesības nav ne tuvu tam kādas tās ir rietumos un kuru nacionalitātes ir augšgalā visās seksuālo noziegumu per capita statistikās UK un kuriem valdība izdala bukletus ar info, ka citus cilvēkus, arī sievietes un bērnus, nedrīkst sist un izvarot, jo UK tas nav likumīgi. Jebkurš vīrietis šādu info iemācās no valdības bukleta un, ja nu kāds tomēr kādu izvaro, bet izrādās, ka vienkāši nav dabujis bukletu - vai to cilvēku var vainot?

Protams, ne visi nedokumentētie imigranti pastrādā noziegumus, taču šajā situācijā - nomitināt 1200, kur blakus dzīvo 358 - un tad cilvēku bažas vienk norakstīt ar - uztraucieties labāk par saviem vīriem un tēviem..

Vecais Ludvigs Witgenšteins spokojas un saka, ka “tas, kas izskatās spožs (luminous), neizskatās pelēks”. Viņš acīmredzami nav paskatījies.



Nav paskatījies uz sāls pļavu palienēm, uz jūras vēju un saules nosidrabotiem dēļiem, uz koka mizas iekšiņu, uz visu pārējo pelēko, kas ir pelēks tikai tiem, kuri neprot redzēt.

Dezodorants pret apdraudējumiem no gaisa

Man shodien bijaa pirmaa driving lesson dziivee. Lai arii pati mashiina ar visiem klokjiishiem shkjiet logjiska un patiikama un kinda viegla, satiksme un paarvietoshanaas satiksmes telpaa man shkjiet pagaidaam kaut kas immenseley impossible! Taa ir tik uncanny novel sajuuta, buut iemiesotai metaala kastee, kas ne juut ne iisti redz savu apkaartni, ja atskaita mazu lodzinju un savaadus spoguliishus, un tad meegjinaat ar sho situaaciju paarvietoties laiktelpaa, nevienu neaizskarot.

Jau pie pirmaa pagrieziena, es kaut kaa izdomaaju, ka griezhos pa leenu un uzdevu gaazi un gandriiz ietriecos noparkotaa mashiinaa, jo vienkaarshi bija sajuuta ka griezhos par leenu un kaut kur aizsliideeshu projaam.

Mans instruktors ir Sayeds kursh 90.os ir dziivojis Somijaa, sajuusminoties par taas vasaraam, kuram ir 5 beerni un kursh bija bezgaliigi laipns, pacietiigs, logjisks un optimistisks.

Ja es actually kaut kaadaa transcendentaalaa veiksmee iemaaciishos braukt, tad i think:

1) i will finally feel like an adult
2) my apocalypse prep will be 50% done

Vārds tam piebesīšanās paveidam, kurš rodas no savas jomas pārzināšanas un frustrācijas, kad citi to nepārzin un ir jāskaidro pašam tik pašsaprotamais.
Piemērs - ko nozīmē iesūtīt labas izšķirtspējas attēlus drukai.
Vai arī - kā pacients var nezināt pats savas diagnozes medicīniskās iesaukas un parakstīto medikamentu nosaukumus.
Vai arī…

pamanīju vienu cibas strīdu, kurš man šķita pietiekami interesants, lai par to izveidotu ierakstu. runa ir par goldie un ulvs (zem viņa ieraksta 'mana ciba in a nutshell')

goldie principā diezgan precīzi pateica to, ko es personīgi domāju. protams, reizē arī katrs cilvēks raksta savā cibā kā vien vēlas - more power to you and everyone, un tas ir labi, ka mums ir tāda iespēja, jo tas pasauli padara maķenīt interesantāku.

labi ir arī tas, ka mēs varam izteikt savas domas par citu rakstīto, ja ir tāda vēlme un te nu man jāsaka, ka, piemēram: "Ekspektāciju signālu refrakcijas konstanti bombardē smadzenes un noārda jebkāda veida stabilitāti." man neizskatās pēc mēģinājuma lietot precīzu valodu, bet gan, gluži otrādi - tas ir veids kādā samērā vienkāršu domu ar valodas palīdzību samuhļīt un padarīt pēc iespējas mazāk pieejamu. un priekšstats kāds no tā rodas (personīgi manas domas, es varbūt kļūdos), ir, ka te mērķis ir pavisam cits - demonstrēt filozofisku dziļumu, bet teksts dvašo nevis pēc gudrības, bet gan pēc diezgan neveikla, performatīva mēģinājuma izklausīties gudram.

man nav alerģijas pret svešvārdiem, es mēdzu lasīt dažāda veida literatūru un man šķiet, ka laba valoda ir saprotama un organiska - tas ir tā, ka lasot tu intuitīvi jūti, kā autora domas plūst, ko viņš mēģina pateikt un kā šajā plūdumā viss saskanīgi 'iederas'.

kā vēl viens apstiprinājums šādas ne-organiskas (saukšu to tā) valodas lietojuma motīviem, manuprāt, ir arī ulvs pēdējais komentārs tajā diskusijā - pēkšņi sākt skaidrot, kas ir epistemoloģija un - kas ētika. diskusijas kontekstā pēc tā nav pilnīgi nekādas vajadzības, tas atkal izskatās kā neveikls mēģinājums performēt filozofu.

No visiem haikiem Tiger Leaping Gorge pagaidām bijis visiespaidīgākais.

ja nerunājam par fizisko ķermeni, bet par interesēm, ieradumiem, temperamentu utml, tad tie starp dzimumiem atrodas tādos kā klasteros un tur ir pietiekami daudz pārklājumu.

te vēlos pieminēt vienu lietu, kura atrodas, manuprāt, gandrīz eksluzīvi vīriešu klasterī - nesaku, ka neviena sieviete nekad to nav darījusi, protams, gan jau kādas kaut kur ir un dara. tas par ko es runāju ir... (klusumu zālē): power scaling!

tas ir īpašs fenomens. man tiešām nekad nav nācies novērot, ka sievietes varētu diennaktīm strīdēties, kurš izdomātais tēls ir stiprāks: stiprāks no šada rakursa, bet vājāks atkal no šāda, bet kādreiz bija ar šādu spēju un vēlāk attīstīja šādu un, ja runa ir par viņa pilno potenciālu, tad tas ir daudz lielāks, jo līdz šim viņš ir tikai - TIKAI - pielietojis kādus 30% no tā ko viņš EKŠELĪ var. vai arī - šim ir lielāka precizitāte un sadarbošanās, bet šis atkal sucks when it comes 1:1. and it goes on and on and on and oooon. [es šo fenomenu nekādi nenosodu, pieminu to tikai tāpēc, ka man tas šķiet diezgan neraksturīgs sievietēm]

prasīt, lai mani soda - gluži nē, bet drosme būt sev man šķiet ļoti laba un iedvesmojoša lieta, kuru es arī vēlētos vairāk. tikai, kā jau ar visu, tur ir jāuzmanās neiekrist galējībās. viens ir sekot savai sirdij, bet kas cits - sākt ripot grāvī, tāpēc citi cilvēki - īpaši tie, kuri mums ir nozīmīgi un kurus mēs augstu vērtējam, reizēm ir labs indikators tam vai mēs attīstāmies vai ejam sviestā. reizēm viņi var kļūdīties, protams un reizēm vari kļūdīties tu pats, bet - lielās līnijās viņi ir kā rāmji, kuri ir vajadzīgi. varbūt to varētu ekstrapolēt arī uz visu sabiedrību kopumā - ideālā variantā jā, bet diemžēl vēsture rāda, ka arī liela daļa sabiedrības var vai nu saiet sviestā vai arī būt ļoti inerti citreiz pat pret visnegantāko sviestu.

Rusas pārveidotājs

Šodien plānveidīgs noskaņojums