Friends

Lai, priekā starojot, pārciestu Latvijas ziemu, ik dienas minimāli nepieciešams:

D vitamīns divkāršā devā
Vietējās tējas
Medus
Kvalitatīva olīveļļa un maize
Čili eļļā, ko pievienot rīsiem
Mandarīni, apelsīni, vīnogas, olīves
Minimālistisks rīku komplekts un pusstunda vingrošanai
Pusstundas āra pastaiga gaišajā dienas laikā
Ikdienas atzīšanās mīlestībā - domās, izteikti vai rakstiski
Upd:
Sauna reizi vai divas nedēļā
Melnā šokolāde
Žāvētas dzērvenes

Izslēgt: kartupeļus, kafiju, cigaretes, tukšvārdību

ko man ir devusi neo-tantra, īsumā: fokuss pārvirzījies no tā, ka es esmu resna, uz to, ka nav kaut kas nav kārtībā ar auru.

bet redzi, arī tās ir čabošas lapa

īsumā, nav nekā briesmīgāka par kapitālisma iespiešanos reliģijā un psiholoģijā. kapitālisms bija labāks, kad tas mijiedarbojās vienīgi ar mūsu kāri pēc lietām.

nesen nācās (vispār drausmīgi, ka jādara kaut kas tāds) kādam skaidrot, ar ko kapitālisma kolonizācija ir labāka par sociālistu kolonizāciju. jo "Rietumi" joprojām dzīvo "ilūzijā" par Soviet Union projektu (ir viegli par ilūziju nosaukt otra tukšo laukumu, kurā man svilpo vēsturiskā CPTSD vēji): es uzvilkos un apklusu pusceļā. īsumā, mēs esam dirsā no visām pusēm, bet šī saruna mums būs efektīvāka, atmetot rusofobiju un sajūsmu par NATO.

šodien par laimi beidzās Merkura retrogrāds un sākās mēnešreizes - lai arī Kristus mani tāpat no tā visa ir atbrīvojis - it kā.

kā man iet
dienās, kad spīd saule, es ilgi stāvu pie loga acīm ciet. man šķiet, ka ķermeņi grib būt gaismā. es nolieku savu ķermeni tā kā tādu augu pie loga un stāvu. es zinu, ka D vitamīnu var dabūt, ja logu atver, bet laukā ir pārāk auksti, un iekšā ir pārāk dārgi. sasilt.
es tamborēju, tamborēju cimdus mammai un māsai, šalli A., gribu uztamborēt sev zeķes. tas ir lieliski, es jau sen gribēju atsākt tamborēt.
tā kā laikam vispār ir diezgan labi, es kaut ko daru. Lasu Silvijas Plātas "The bell jar" un identificējos ar galveno varoni, atceros, ka neilgi pēc grāmatas sarakstīšanas Silvija iebāza galvu cepeškrāsnī.
Biju uz briseli, uz parlamentu ar partiju, man bija ļoti, ļoti garlaicīgi un nebija neviena, ar ko runāt, tāpēc es tamborēju un jutos tā, kā jutos skolā vai kā jūtos citos grupējumos ar cilvēkiem, starp kuriem neatrodu sev vietu un neatrodu atbalsi, savu atspulgu.
man bija dzimšanas diena, es noguru. man uzdāvināja daudz jauku lietu, tamborētu cepuri ar austiņām, kuru var sasiet zem zoda, čības, poļu pornožurnālu, krāsojamo grāmatu ar ļoti skaistiem ziedu attēliem, kurus man bail sabojāt, auduma maciņu no auduma, kurā attēlotas vistiņas. foto filmiņu.
runājot par fotofilmiņām - aiznesu uz BFS filmiņu no grieķijas, t.i., grieķijā sabildēto un man pateica, ka vispār izskatās, ka filmiņa nemaz nav tinusies. neesmu vēl aizgājusi pakaļ flešam, iekšēji noskaņojos, ka viss ir zaudēts. nu nekas.
dzīvot nozīmē atteikties.

The Twilight Saga: Breaking Dawn – Part 1 (2011)

Krietnu brīdi nevarēju beigt brīnīties par to, ka pārtikas tehnologi par visām varitēm cenšas visur un visam pievienot vājpiena sūkalu pulveri. Čipšiem, piparkūkām, cepumiem, šokolādei utt utjp
Un tad es sapratu. Tiek ražots neprātīgi milzīgs daudzums dažādu piena produktu - siers, biezpiens, sviests, jogurti utt utjp. Ražošanas procesā rodas milzīgs daudzums blakusprodukta jeb vājpiena sūkalas. Lūk arī atbilde, nekā personīga, prasts bizness. Kaut kā tak tas sūds ir jāiedabū nabaga patērētājā. Izcils risinājums kā appošļīt pēc iespējas vairāk pārtikas produktu ar strutu sekrēta ekstraktu.

A man at a bar is nipped on the ankle by a small terrier, which the bartender tells him belongs to the piano player.
The man goes to the piano player and says, “Do you know your dog just bit my ankle??”
- “No, but if you hum a few bars, I can wing it.”

moka nostaļģija pēc kaut kādas frekvences, kas vairs nekur nav atrodama
tur ir slapjš sniegs, ielas lampu oreoli, asaru smarža, cigarešu dūmi, kaut kas tāds. "nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā".
es gribu likties mierā, es gribu mierīgi kļūt mazliet vecmodīga.

dzirdu kā bērns savā istabā uz ģitāras spēlē green day dziesmu brain stew

*

green day klausījos kādu neilgu brīdi ļoti sen, tagad bērna iespaidā uzliku šo to paklausīties un secināju, ka joprojām zinu no galvas visus welcome to paradise vārdus. Protams, arī basket case, bet tos jau zina visi.

neilgi pēc tam, kad nesen bija iznācis albums american idiot, pirmo reizi apmeklēju šo salu un tāpēc paradoksālā kārtā pirmie iespaidi man nesaistās ar vietējiem mūziķiem, bet gan ar sarkano sirds granātu, kuru toreiz varēja redzēt gluži vai uz katra stūra.

Nejauši atklāju, ka yt ir viena no manām bērnības mīļākajām filmām. Objektīvi tā ir diezgan patālu no izcilas filmas, bet man tai ir sentimentāla vērtība.

The Twilight Saga: Eclipse (2010)

Spoguļa paša daba nav nolasāma

The Twilight Saga: New Moon (2009)

Dormeo & Juliet

Lasu jau vairākas dienas vārīšanos par only fans meiteni, kura pāgulēja ar 100 vīriešiem vienā dienā (vai naktī) un tagad sāpīgi izjūt negatīvās sekas. No vienas puses ir feministes kā Bindela, kas vaino vīriešus, kas uz šo aicinājumu atsaucās, no otras puses vīrieši, kas saka, bet paga, vai tad šī sieviete nav spējīga pati pieņemt lēmumu, viņa taču deva savu piekrišanu.

Šis viedoklis man šķita interesants:

"I view women who do porn the same way as I would view a schizophrenic man walking around punching himself in the head repeatedly.

If I were to say "this man is unwell. He needs to stop being allowed to walk around punching himself in the head” - the response to that would not be "stop infantilizing him!! he has agency!"

Why? Because we recognize that the schizophrenic man walking around punching himself in the head is not normal. He is doing something contrary to sanity. He is harming himself.

The question of his “autonomy" or “agency” or “consent” would be irrelevant. And trying to make it a broad gotcha or commentary about the "autonomy" of the *entire male sex* would be retarded because he is not an example of the average man.

Similarly, (non-trafficked) women who do porn are not the average woman.

They are not normal. They are an outlier demographic riddled with mental illness and that much is apparent simply in the fact they are harming and humiliating themselves publicly, repeatedly.

They’re doing something contrary to sanity, thus demonstrating they have no capacity to make correct decisions in the first place. Their autonomy is irrelevant, and certainly isn’t a reflection of women in general.

This even goes for those women who tell me how much they love doing porn. Literally no different to me than if the schizo man told me how much he loved punching himself in the head.

The ramblings of a crazy person, not meant to be taken seriously."

esmu ļoti alkatīga, toties iemācījos lolot mazas ainiņas, neko vairāk no tām neprasot. pirms mēneša ar manu pirms 7* gadu crush dzērām viskiju (riebjas viskijs) un skrējām pa ielām, skūpstījāmies kaņepes pagalmā un vēlāk uz ielas, kamēr viņa draugs vārtrūmē čurā. un pēc tam neviens neko




*January 9th, 2018 (09:56 pm)

es nesen nopriecājos/nobrīnījos, ka sen nav bijis nekāda crush
šodien :@

"Straumē" ir daudz elementu, lai tā varētu būt laba filma, tomēr komerciālā dramaturģija, manuprāt, neļauj pacelties līdz mākslas līmenim.

lieta, kas vienmēr ir priekšplānā, lai ko es skatītos: tas, kā tiek strādāts ar manu uzmanību. un lielākā daļa scenāristu strādā veidos, kas man nešķiet cieņpilni, kas man šķiet manipulatīva horeogrāfēšana, un tāpēc rada niknumu.

es vēlos vienīgi gleznot bezgalīgas uguns liesmas un tad apdzēst tās ar savām rūgtajām asarām un tad atkal piegleznot klāt apdzēsto

mana smaržas sajūta ir the most gender floating aspekts manī. dažreiz es vēlos smaržot kā mēness dieviete vai pārkarsusi pludmale, dažreiz - kā meža cirtēja flaneļa krekls vai vējabrāļa ādas jaka