Friends

Turpinot iesākto tēmu, droši vien ļoti daudz cilvēku ir apzinājušies, ka viss nonāks miskastē, bet - ir arī cilvēki, kas spēj savākt kaut kādu kapitālu, ko atstāt to saviem pēcnācējiem - kaut ko, ko būtu jēga mantot, tie, iespējams, skatās uz šo visu savādāk. Kad mirsti tu pats, neko paņemt līdzi nevar, bet tu vari vismaz atstāt kaut ko aiz sevis, kas būtu noderīgs. Es iedomājos par vienu ģimeni, kas man personiski zināma, kur tēvs ar labu izglītību visu mūžu ļoti strādāja kā īsts darbaholoķis un tad negaidīti nomira un vienīgais, ko dēls saņēma kā piemiņu no viņa bija 2 fotogrāfijas un viens āmurs.

Tas āmurs, starp citu, bija īpašs, skaists oldschool dizains + tas varēja pārtapt arī par skrūvgriezi. Tas gan, protams, ir sīkums, jo viss fons, ko tēvs iedeva man šķiet neatsverams un joprojām atbalsojas viņa dzīvē (kaut vai tikai salīdzinot ar to, ka man tajā vietā ir pilnīgs tukšums par kuru man ilgstoši nebija ne jausmas).

man šodien piezvanīja cilv, kurš tikko bija pabijis vienā lielā izgāztuvē, kur pamanījis atkritumos fotogrāfijas ar kādiem svešiem bērniem, vecvecākiem, mazbērniem un kaķiem uz dīvāna un tas esot ļoti atgādinājis attēlus no viņa bērnības un viņš pēkšni ir apjautis, ka visa viņa dzīve beigsies izgāztuvē. es mēģināju iebilst, sakot, ka iemūžinātie momenti nav pati dzīve - neviena dzīve nevar nonākt izgāztuvē, jo tā nav materiāla lieta. taču kaut kādā mērā jau tā ir taisnība, visas lietas uz ko es tagad skatos šajā istabā arī nonāks izgāztuvē, nemaz nerunājot par tām kaudzēm bilžu, kas ir noglabātas cietņos un nevienam neko neizteiks jau pēc kādām 2 vai 3 paaudzēm.

BlacKkKlansman (2018)

Vakar trolejbusā ielec divi narkomāni, katrs paķēruši pa kastei ar kādu skaistumkopšanas aparātu – fēnu, masāžas pistoli vai ko tamlīdzīgu. Viens no viņiem tūdaļ, drudžaini plosīdams, sadīrā iepakojumu, lai novērtētu, kas tur ir iekšā, otrs, skaidrākais, sāk rāties - kam tu tagad to pārdosi, ja kasti esi saplēsis? Pirmais nolamā kasti, biedru un situāciju un atslien pret sienu kājas, atklādams pasaulei zilumainos stilbus.
Un es domāju – nez ko viņi tik veiksmīgi tādi nepieķerti ir apzaguši un par to, cik patīkami tomēr braukt ar velosipēdu. Un treškārt nodomāju – ja es būtu profesionālāka rakstītāja, tad būtu nopētījusi gan to, kas patiesībā ir tai kastē, gan kas viņiem mugurā, gan kā kurš izskatās, gan novērtētu balss tembru utt. Detaļas piešķir tekstam garšu.

Fjoklai būt!
Ar šito bildi es te uzsāku, atsākšu, attiecīgi, tāpat.
Kamēr ielauzīšos atkal, paies laiks, piedošanu.

Betā, īsumā, esmu aizmukusi čībās no rīgas dziļi Latgalē kopš jūlija kaut kāda, faktiski, balsta vieta un štābs ir Ezerniekos, kur, ar mainīgām sekmēm, graizu stiklus un trenējos vitrāžās, jo biju Krāslavā uz neatvairāmu meistarklasi, kur saņēmu uzslavas par drosmi lauzīt un darboties ar šķembām bez cimdiem, ibo materiāls ir jājūt. Un tas man tiešām tīk.

Pagaidām graizu vecās logu rūtis, ar krāsaino stiklu vēl neriskēju, tas dārgs,maita.
tad vēl ko.
Paspēlējos ģimenēs/mājiņās vienubrīd ar iezemieti un vārdā Ļohu, beidzās viss ne gluži kā plānots, bet ar uguņošanu un šoreizīt ne no manas puses. Bet tur jau , īstenībā, no paša sākuma viss bij skaidrs, man vienkārši gribējās, smukai un sakrāsotai un kleitā, katru vakaru, sagaidīt kādu bārdainu,kazakveidīgu un sūru subjektu no darba ar siltām vakariņām. Kādu brīdi bija jauki, sajutos dzīva vismaz.

Iesākumam pietiks, nevienu joku nevaru izdomāt, bet gan jau būs.

p.s.Esmu kļuvusi, pareizāk dzīve beidzot iemācījusi, ievilkt ragus un nagus un kļūt tādai kā paļāvīgākai, glāsmainākai.
Lai gan Ļohu es tomēr ar mandarīniem apmētāju, uz atvadām, ar āmuru rokā, tīri tā, pārliecinošākam beigu štriham. "Melkimi šažočkami na vihod!", es visai pārliecinoši teicu, skaļiem sajūsmas smējieniem no blakusistabas skanot.

PiF PAF
Prieks jūs redzēt!

P.S.PS. subjekts 2x sēdējis, ar 2 liegumiem uz bērniem. tākā paspēlējos ar uguni, fahtiski.

kovidlaikā nomira nočņiki, kur lai tagad dabū vīnu trijos naktī?

Ar Zaļo partiju nekad nav garlaicīgi, viņi vienmēr kaut ko izdomā, piemēram, tagad šo:

"Party bosses are considering a proposal to broaden the Greens’ definition of misogyny to the point that “any disagreement” between the sexes could lead to the man facing a sanction.
The revelation is included in an internal 53-page report on legal and reputational risk to the party, which has been leaked to the Telegraph.[..]

The Green Party Council also was “very close” to adding a document called Guidance on Identifying Misogyny and Sexism to its ethics framework, according to the report.

It says: “This document lists ‘being corrected’ as one example of how women experience ‘misogynistic’ behaviour – an example so broad that it is liable to justify any disagreement between a man and a woman as a sanctionable disciplinary offence."

Varbūt pēdējais laiks iestāties šajā partijā.

Palabojiet, ja kļūdos, jo arī man ir savi realitātes filtri, bet pārliecība, ka 'mani kritizē tāpēc, ka esmu sieviete' manā pieredzē ir sastopa tieši starp liberālēm. Konservatīvās arī tiek kritizētas ne mazāk, bet no viņām šādu atrunu es dzirdējusi neesmu (nesaku, ka nav vispār, bet daudz retāk sastopami, manuprāt). Piem, nesen klausījos interviju ar Beātu Jonīti, kur viņa daudz runāja par to, ka sievietes un tieši viņa tiek pārsvarā kritizēta par to, ka viņa ir sieviete, jo, nu kā, viņai taču ir grāds no Oksfordas un c'mon.. nekas cits tas nevar būt. Tas pats ar Siliņu un Sprinģi. Tā ir diezgan muļķīga un vāja atruna, kas ļauj viegli aizslaucīt prom visāda veida kritiku, to vienkārši norakstot. Starp citu, soctīklos regulāri redzu arī komentārus par deģeneratīvo Y hromosomu un slimo patriarhātu, vai cilvēkiem, pret kuriem tie tiek vērsti arī vajadzētu nākt klajā ar aizvainojumu, ka kritika viņu virzienā savā saknē pārsvarā ir tieši šāda -šad tad notiek maskēšanās aiz citiem argumentiem, bet mēs zinām, ka katra iebilduma pamatu pamats ir vienkārši nepatika pret Y hromosomu.

When you're a child you don't see how everything in the world is trying to eat you or degrade you or kill you, so you think everything is an exciting paradise. When you're an adult you're just trying not to lose your mind knowing it. And when you have kids your desperation about protecting them is exponential.

Anyway, shodien atradu aiz headboard peleejumu. Visticamaak vinjsh ir izguulies kaa plakans trekns elles planktons pa visu istabu aiz sienaam un paklajiem un neefektuaalajaam plastmasas insulaacijaam.

Es ie iistu sho pretiigo maaju.

Kad augustā biju slimnīcā un bija diezgan ilgi jānīkst uzgaidāmajā telpā, māsiņa, kura pirms tam mani bija kārtīgi izprašņājusi, atnāca ar papīra trauciņu, kurā bija kodeīns. Es nekad nebiju lietojusi kodeīnu, viņa teica, ka tas palīdzēs noņemt sāpes, kad parastie pretstāpju līdzekļi nelīdz, lai izdzeru turpat uz vietas, ko es arī izdarīju. Pēc kādām 10 min man sāka mesties raibs gar acīm un šķita, ka zaudēšu samaņu, tāpēc iekrampējos krēslā, lai nenokristu. Kritīšu - nekritīšu, drebuļi - tveice, viss ir labi - viss ir murgs, bija kādu brīdi neskaidrība, bet tas pārgāja. Vēlāk vakarā apēdot vēl izrakstīto kodeīna devu es jutu tik lielu atslābumu un mieru, kādu, šķiet, man nebija gadījies just gadiem ilgi, es biju kā rāms, silts ezers, kad saule tikko norietējusi, pēdējās putnu klaigas apklusušas un samtaini mīlīga tumsa pārvelkas visam pāri kā pūkains skafandrs. Ļoti viegli varu sevi iztēloties par adiktu, ja tas būtu brīvi pieejams.

Wake Up Dead Man: A Knives Out Mystery (2025)

"Ja vecāki visu dienu sēž pie datora, pēc tam paēd un turpina gulēt uz dīvāna pie seriāla, bērni to pieņem par normu."

https://www.lsm.lv/raksts/vecaki-un-berni/bernu-veseliba/13.12.2025-tris-bernu-mamma-nav-vainigs-ne-laiks-ne-skola-bernu-mazkustigumu-radam-mes.a625593/

"Sāksim kustēties šodien, nevis pirmdien vai pirmajā janvārī."

jau ilgu laiku pusapzināti izvairos no filmām un mūzikas, kas mani varētu emocionāli kaut kā saviļņot, nu jo mani viss spēcīgi ietekmē un tāpēc mazliet bailīgi, bet jūtu, ka ļoti vajag, jo jūtos mazliet stīva un sacietējusi un sen nav pabimbāts. Rīt beidzot skatīšos 'dancer in the dark'. atsauksmes?

Pirms dažiem gadiem viena rudenī biju ļoti samīlējusies, bet mīlestības objekts uzrakstīja, ka mīl mani tikai platoniski, tāpēc es apmēram trīs stundas klaiņoju naktī pa Hanzas rajonu šausmīgi raudot un klausījos austiņās uz repeat Raimondas Vazdikas "Apsoli man neko". Tas bija lieliski.

skatos Morgana un Fuentes interviju

- You carry tampons in case your female friends get a period or something like it's crazy.

- I'd have no problem giving a female friend a tampon. Would you? Have you ever? I don't suppose you've ever seen a tampon, have you?

- Gross. Absolutely not.

- You think tampons are gross?

- Uh yeah. They're filled with period blood. Yeah, it's kind of gross.

- Wow.

- Are you into that? You like that? You a lot of tampons.

- I don't think you've ever seen it. Have you?

LMAO

one is simping, pretending it is not gross (i mean, it is natural, but it is not smth you would really like to look at), the other is posing as a tough guy who is up and above the tampons, they both look quite silly, imho

You exist in this darkness. Rebels. Creeps. Outcasts. Loners. People who hate everybody. People who feel uneasy around everybody. People who know everyone hates them. People who hate being tied down, restricted, constricted, and huge whirling snakes. The snakes climb around your neck and arms. The woman who’s the mother of snakes takes you in.

Kathy Acker

Vakar slēdzelējot TV kanālus, uz īsu brīdi uzslēdzu "Kailo pievilcību", tur kādai lezbietei bija piedāvājums izvēlēties no div"ām" partner"ēm", nezinu, vai iepriekš viņai jau bija iespēja novērtēt visu "pievilcību", un varbūt viņa bija "bi", un vārdus arī neatceros, bet pieņemsim, ka šova vadītāja prasa: "Nu tad tu izvēlēsies Elizabeti vai Annu?"
"Elizabete" ar milzu žokli, bez pupiem, toties ar pautiem un peni. Nabaga "Elizabete" palika bešā, lai gan "viņai" taču būtu priekšrocības, "divi vienā".

Kāds būtu nākamais šovu līmenis? Konkurss par to, kurš kuru kvalitatīvāk apmierinās manuāli, orāli, anāli un vagināli?

Vēl skatos un brīnos par sarkano paklāju kailajām kleitām (un vīriešu versiju - treniņtērpu ar peni).

Kāds varētu būt nākamais tērpu līmenis? Priekšā piekārta lupatiņa vai bambusa uzmava, paziņojot, ka tas ir nacionālais kostīms un svinīgās valsts mēroga pieņemšanās taču drīkst ierasties tautastērpā?

Ja es uzrakstītu un nodotu darbu ar izdomātiem citātiem, tad man to atmestu atpakaļ. Tiesnesis tagad piegādā sprieduma labojumus, taču, kad izdomātie citāti ir aizstāti ar īstiem, teksts pazaudē jēgu, jo tas arguments, ko tur mēğina pievilkt, vairs nedarbojas.

Jebkurā sakarīgā universitātē droši vien būtu sankcijas vai labākajā gadījumā viss jāpārtaisa, bet tiesas standartiem vajadzētu būt vēl daudz augstākiem.

Pirms neilga brīža minos gar Vecrīgas makdonaldu pie kura bija pāris cilvēki ar karogiem un mikrofoniem. Tai vietā bieži vien ielu muzikanti uzstājas. Ieinteresēts, braucot tuvāk, mēģinu izlasīt, kas rakstīts uz tuvākā karoga. Kad nonācu blakus, salasīju Jēzus, savukārt vīrietis, kurš turēja karogu, teica mikrofonā - Jēzu, atsaucies. Es, protams, saulaini pasmaidīju un pamāju vīrietim. Turpināju sirsnīgi smaidīt līdz pat akmens tiltam.

Blue Streak (1999) (revisited)