Solaris

http://gvk.zaliliepajai.com/

Patiesība ir tur lejā- apakšzemes pazemē: gan jau tā ir ģeoloģiska likumsakarība, ka no Japānas netālajā Jaunzēlandē arī pirms kāda laika bija z'trīce. Tur iekšā kāds kustas.

Tas it kā Znaroka lamu teksts no pietiek.com labi noder kā telefona zvana melodija. Motivējoša.

Paldies visiem par komentāriem. Tie man lika šo un to galvā pārlikt un izvērtēt. Tas, kas mani nodarbināja, ir LU rektora pēdējās nedēļas laikā paustais. Pirmkārt, SAKI mājas lapā publicētā Auziņa nedēļas doma (SIC - vienas personas nedēļas doma, kas pretendēt uz vispārnozīmību) - http://www.saki.lv/viedokli/nedas-doma (izvērstāk ir NRA intervija: http://zinas.nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/42877-lu-rekors-auzins-augstakas-izglitibas-reforma-ka-trakonama-baseins.htm):

Ar jaunu sparu aizsākušās diskusijas par augstākās izglītības efektivitāti un principa „nauda seko kvalitātei” ieviešanu. Manuprāt, šī jautājuma risinājums slēpjas šobrīd vēl maz diskutētā iespējā. Tā ir augstskolu daudzveidības un to misijas nostiprināšana, precīzi nosakot atšķirību starp reģionālajām un nozaru augstskolām, nozaru universitātēm un mākslas augstskolām, kā arī zinātnes universitātēm. Šāds modelis atļautu iegūt ievērojamu resursu koncentrāciju un izvairīties no situācijas, kad visas augstskolas nodarbojas ar visu.

Reģionu augstskolu galvenajam uzdevumam vajadzētu būt - nodrošināt ļoti plaši pieejamu izglītību, fokusējoties uz bakalaura un profesionālajām studijām maģistra līmenī. Nozaru augstskolās un universitātēm uzmanība būtu jāvelta profesionāļu sagatavošanai savās nozarēs, ieskaitot augstskolas profilam atbilstošas doktora studijas.

Savukārt zinātnes universitātes misija ir tāda pati kā Latvijas valsts dibināšanas laikā - attīstīt akadēmisko zinātni, gan Latvijā tradicionāli spēcīgajās dabas zinātnēs, gan sabiedrībai tik ļoti nepieciešamajās sociālajās, un īpaši humanitārajās zinātnēs. Vienlaikus būt jānosaka atšķirīgas kvalifikācijas prasības, it sevišķi sadaļā par augsta līmeņa starptautiski atpazīstamu pētniecību, šo dažādo augstskolu pasniedzējiem.

Esmu boldā iezīmējis jēdzienus, kas man šķiet īpaši problemātiski Auziņa argumentācijā. Ja pareizi esmu sapratis Auziņu, tad faktiski tas, ko viņš piedāvā, kā reformu, ir tas, kas šobrīd jau vairāk vai mazāk jau darbojas - ir viena liela augstskola LU, atsevišķas nozaru augstskolas - RTU, LMA, RSU, RPIVA un, protams, reģionālās - Rēzeknē, Ventspilī, Valmierā, Liepājā, Daugavpilī.
Kāpēc man šķiet problemātiski iezīmētie jēdzieni un izteikumi. Protams, tie ir ļoti nenoteikti. Un tieši to nenoteiktības dēļ Auziņa piedāvātā reforma ir vien pseido-reforma. Īsāk sakot - aicinājums izvairīties no situācijas, kad "visas augstskolas piedāvā visu", manuprāt, pirmkārt, nonāk pretrunā ar apgalvojumu par "profesionāļu sagatavošana savās nozarēs" un "attīstīt akadēmisko zinātni". Jautājums - par ko tad te vispār ir runa? Par priekšmetiem, kas tiek pasniegti "visur", vai par studiju programmām, kas tiek realizētas "visur". Diezin vai te ir domāti priekšmeti, jo ir priekšmeti, kurus vienkārši nāksies pasniegt visur, ja vien attiecīgā augstākās izglītības mācību iestāde pretendē sagatavot kvalitatīvus absolventus. Piemēram, jebkurā programmā būtu lietderīgi pasniegt profesionālo ētiku u.tml. Runa ir par filozofiem. Skaidrs, ka inženieriem anatomiju nevajag pasniegt, bet fiziku būtu jāzina abiem. Tātad arī fiziķi strādās vairākās augstskolās, lai gan fiziku varbūt studēt kā bakalaura programmu varēs tikai vienā augstskolā u.tml. Ja runa ir par dublējošām studiju programmām, tad tās arī noteikti nav simtiem veidu. Es domāju, ka mēs katrs varētu ātri vien uzminēt, kas varētu slēpties aiz Auziņa nemiera vārdiem "visi piedāvā visu" - tā noteiktu būt ekonomika, mārketings, reklāma, sabiedriskās attiecības, daļēji - politoloģija, psiholoģija un jurisprudence. Proti, nebūt ne gara rinda. Tādas programmas, kuras māca labi ja divās augstskolās, ir pavisam maz - piemēram, žurnālisti ir gan LU, gar RSU, līdzīgi ir ar medicīnu (ārsts), lai gan savukārt par medmāsām var kļūt vēl virknē koledžu.
Tāda sajūta, ka visi, kas grib kaut ko reformēt, ir esenciālisma un klasiskās metafizikas pārņemti - atrast vienu īsto un pareizo atbildi, kas ļautu tālāk uzbūvēt visu augstākās izglītības sistēmu. Nereti šī aksioma ir "būs vairāk naudas, būs labāka izglītība". Problēma rodas tad, kad seko nākamais jautājums - kur ņemt naudu?
Man pašam šķiet, ka pasniedzēji un studenti mācību procesā cieš no tā, ka abpusēji ir pavirši, nevelta pārāk daudz laika un rūpju savam darbam - pasniegšanai, studēšanai. Atrunas ir dažādas: pasniedzējam nav laika, jo jāskrien uz vēl desmit augstskolām, jo citādi nepietiek nauda maizei, studentam savukārt negribās iespringt, jo pasniedzējs neiespringst, vai arī nav laika, jo arī jāskrien uz darbu, jo vecāki viņu uzturēt vairs nevar vai arī nav citu variantu, kā segt studiju maksu.
Ja būtu tā, ka tikai daži studenti mācītos attiecīgo kursu un pasniedzējam būtu tāda alga, lai viņš var veltīt vien dažas stundas nedēļā komunikācijai ar studentiem lekcijās, tad noteikti tie daži studenti būtu ar izcilu kvalifikāciju. Bet ko darītu pārējie? Turpinātu strādāt esošās sistēmas ietvaros - visi visiem un bez liekām prasībām? Vai valsts var atļauties, ka, piemēram, filozofijas bakalauru gadā iegūst vien 5 nevis 25 cilvēki? Un ko darīt, ja tomēr to vēlas iegūt 25? Labi, varētu būt tā, ka valsts (Izglītības un zinātnes ministrijas personā) pasaka - šogad mums vajag 10 filozofus, bet nākamgad vajadzēs 30 - tik arī naudu iedodam. Ja studēt grib 40, tad vai nu pa saviem līdzekļiem, vai jāizvēlas kaut kas cits.
Galu galā, šādi reflektējot, nonācu pie atziņas, ka man šķiet, ka būtu svarīgi maksimāli mazināt valsts finansējumu augstākās izglītības programmām, bet ieviest maksas studijas, pat ja vien simbolisku samaksu. Ja cilvēks grib studēt filozofiju vai medicīnu, tad viņš zina, ka filozofos budžeta vietas ir 5, bet medicīnā 200. Citādi iespēja studēt pa maksu, ja vien uzskati, ka to vēlies. Studenti būtu prasīgāki pret pasniedzējiem un pasniedzējiem būtu papildus ienākumu avots, ja vien maksa būtu lielāka par pašizmaksu. Ja neviens nepiesakās studēt kādu no programmām, tad jautājums - vai tai vispār ir jāpastāv?

Un nobeigumā atgriežoties pie Auziņa - izskatās, ka viņš uzskata, ka LU varēs sagatavot visu, bet citas tikai kaut ko vienu, piemēram, LU drīkstēs sagatavot ekonomistu tāpat, kā Rīgas Stokholmas Ekonomikas augstskola (specializētā) vai kā Rēzekne (reģionālā, tātad piedāvā visu) u.tml. Ar ko tad īsti reģionālā atšķirsies no zinātnes augstskolas, man nav skaidrs.

Ja Tu varētu kaut ko mainīt augstākajā izglītībā, kas būtu Tavs pirmais darbs, ko paveiktu?
Piemēram, publiskajā telpā ir izskanējuši šādi priekšlikumi - apvienot augstskolas, likvidēt dublējošās programmas, veidot vienu zinātnes augstskolu, bet pārējās - specializētās.
Kādi priekšlikumi?

Foto ar dziļumu: http://blogs.reuters.com/fullfocus/2011/03/10/editors-choice/#a=9

Auto tornis ir iespaidīgs.

Ziedo 'sportam': http://ziedotvashkevicham.narod.ru/Start.htm

Ticēt sistēmas pārstāvim, kurš saka, ka apstrīdēt viņa lēmumu ir bezjēdzīgs laika tēriņš, nozīmē iemest mēslainē visu tiesību un taisnīguma vēsturi:

"Tiesāšanās par AS Latvenergo tarifiem ir pilnīgi tukšs laika tēriņš, jo, ja regulatoram būtu pamats tos noraidīt, tas tiktu izdarīts, tiesā iesniegtās prasības komentēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Ivars Zariņš.":

http://www.diena.lv/lat/politics/hot/zarins-latvenergo-tarifu-apstridesana-tiesa-ir-tukss-laika-terins#comments

 

Balso par to, kā saukt krējuma izstrādājumu: http://www.valoda.lv/Aktualitates/Balsojums_par_krejuma_izstradajuma_nosaukumu/861/mid_521

 

Uldis Vēgners*

 

Gandrīz vai ikvienam Latvijas iedzīvotājam agrāk vai vēlāk nākas saskarties ar dažādām reliģiskajām kustībām, vai tas būtu baznīcā, ģimenē, plašsaziņas līdzekļos, darbā, uz ielas, pasākumos vai kur citur. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas reliģisko kustību un draudžu skaits Latvijā ir krietni pieaudzis, vienlaikus arī palielinājies to cilvēku skaits, kas dažādu motīvu vadīti - esot garīgos meklējumos vai arī sevis pilnveidei, meklējot mierinājumu, vēloties laulāties baznīcā vai sociālu un ekonomisku garantiju dēļ - pievērsušies ticībai vai mainījuši savu līdzšinējo reliģisko pārliecību, pārejot no vienas konfesijas citā. Pat ja cilvēks pats nekad nav iesaistījies nevienā reliģiskā kustībā, viņš parasti zina kādu, kas to ir izdarījis. Šo fenomenu, proti, pāriešanu no neticības ticībā vai no vienas ticības citā, reliģijas pētnieku vidū ir pieņemts apzīmēt par reliģisko konvertāciju (angliski - conversion), savukārt cilvēkus, kas konvertējas, - par konvertītiem.

http://www.diena.lv/lv/laikraksts/769848-ar-zinasanam-pret-aizspriedumiem

 

( Talakais teksts )

 

(Papildināta 4. rindkopa un pievienots Vilnīša komentārs 7.rindkopā.)

KNAB priekšnieks Vilnītis izskanējušo informāciju par nepieciešamību vērtēt viņa atbilstību ieņemamajam amatam nekomentē, aģentūrai LETA sacīja biroja preses pārstāve Ieva Karlsberga.

Koalīcija ir pilnīgi izgāsusies. 'Vienotība', kas varētu šo procesu vadīt, teicamnieciski kusli sprauslā, bet pakļaujas mazā, taču ietiepīgā brāļa priekšā. Visi Āboltiņas, Dombrovska u.tml. 'konsolidētie' teksti - mazo dūrīšu vicināšana - ir kaķim zem astes, jo ZZS, kā grib, tā dara, un tik nosmej par pārējiem... Pārējiem sāp, ciešas, bet pakļaujas. Līdzatkarība un bailes no tā, kā būs, ja mazais brālis sadusmosies - "vai es spēšu izdzīvot viens pats" ir paradigma, kurā iestigusi 'Vienotība', tā turpinot pamazām pārvēršoties par politisko līķu kapsētu.

Reiņa Zariņa koncerts šovakar bija lielisks. O.Mesiāna 'divdesmit skatienu' fragmenti (5 & 6) bija kā aizraujošs kino.

Известная балерина Анастасия Волочкова, недавно порадовавшая интернет-аудиторию своей откровенной фотосессией, решила закрепить успех. В ее блоге только что появилась новая подборка фотографий в стиле "ню".

http://rus.tvnet.lv/showbiz/zvjezdi/159803-anastasija_volochkova_obnazhilas_v_banje

 

http://www.newyorker.com/online/blogs/newsdesk/2011/02/russias-black-swan.html

 

Ja tev būtu iespēja uzdot jautājumu tiesībsarga amata kandidāntam (Juris Jansons, Anita Kovaļevska), ko tu viņam pajautātu, t.sk., par cilvēktiesībām vispār?

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks, matemātikas doktors Andris Buiķis gaļu neēd jau aptuveni 40 gadus. Profesors intervijā portālam TVNET dalās pieredzē, kā ar gaļas neēšanu viņš ticis vaļā no galvassāpēm.
http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/363805-need_galu_un_galva_vairs_nesap

Attēlā-jurists Nikolajs Zikovs, kurš "neitralizēja" uzbrucēju Agri Egli, četru bērnu tēvu. Egle "tika nogalināts meitas acu priekšā, kad netālu sēdošajam kino skatītājam aizrādīja par nepiedienīgi skaļu uzvešanos filmas laikā".

Vai nav lieliska ideja arī Latvijas mākslinieciskajiem kolektīviem - tēatriem, operai, studentu pulciņiem? Latvijā šāda žanra izklaidei prototipus varētu piemeklēt cik tik uziet: http://www.guardian.co.uk/music/2011/feb/18/anna-nicole-review

 

"Tagad nevis vairs būtu jātraucas nezin kurp meklējumā pēc laika piepildījuma, bet jāatveras Evaņģēlija vēstij par “Dieva valstību jūsu (resp. mūsu) vidū” (Lk 17, 21); būtībā par to, ka jēga mūsu dzīves ritumam ir jārod, jāspēj rast tepat, līdzās mums, jo Jēzus Kristus aizvien ir līdzās mums. Tāpat arī fenomenoloăija 20.gadsimtā cenšas atgriezt krāsas jeb jēgu pašām lietām, stigmatizēt dzīvo tagadni; norādīt uz to, ka uzskatu un pārliecību gūzmā no dzīvespasaules ir aizplīvurota un padzīta jēga.

Patiesi, kas gan laika plūdumam spētu piešķirt izšķirošo akcentu, šo στίγμα? Jaunajā Derībā νῦν jēdzienam ir īpaša vieta. Šis ar Evaņģēliju iezvanītais tagadnīgums piešķir spilgtumu
visam dzīves un pasaules ritējumam, jo to ir stigmatizējis pats Dievs, iekrāsojot īpašas stundas, īpašus tagad-brīžus (iepriekš bija tagad-mirkļi? Vai tas ir pieņemts termins?), kuri
piešķir jēgu visām cilvēku dzīvēm; visām vienmuļībām, kuras līdz šim bijušas un vēl būs. Tādas ir šīs dievišķās «dzimumzīmes» – tagad-brīži, kurus Viņš pats iedibina un izvēlas sava
plāna īstenošanai." A.Dāboliņš, "Intersubjektivitāte: pētījums par laikapziņas un sociālās esamības attiecībām transcendentālajā fenomenoloģijā" 72.lpp.

Vairāk filosofu un ne tikai disertācijas varat lasīt šeit: https://luis.lanet.lv/pls/pub/wct.doktd?l=1

...uzstājas dažādos sabiedriskajos pasākumos un debatēs (tai skaitā TV, Radio u.c.)...
http://lv.wikipedia.org/wiki/Filozofijas_un_sociolo%C4%A3ijas_instit%C5%ABts