Augstākās izglītības reforma
Ja Tu varētu kaut ko mainīt augstākajā izglītībā, kas būtu Tavs pirmais darbs, ko paveiktu?
Piemēram, publiskajā telpā ir izskanējuši šādi priekšlikumi - apvienot augstskolas, likvidēt dublējošās programmas, veidot vienu zinātnes augstskolu, bet pārējās - specializētās.
Kādi priekšlikumi?
Piemēram, publiskajā telpā ir izskanējuši šādi priekšlikumi - apvienot augstskolas, likvidēt dublējošās programmas, veidot vienu zinātnes augstskolu, bet pārējās - specializētās.
Kādi priekšlikumi?
Varbūt šo ierosinājumu aizstāvji var minēt kādus piemērus, kur viņu ieteiktās reformas ir devušas pozitīvu rezultātu?
Katrā ziņā es nedomāju, ka būtu kāda viena lieta, ko vajadzētu mainīt. Vajadzētu mainīt daudzas lietas. Un tās lielākoties attiektos uz kvalitātes kritērijiem. Problēma tikai tā, ka es neredzu iespēju, kā tas varētu notikt. Jo pašlaik "visiem" ir labi tā, kā ir.
Turklāt, daudz ko universitātes var darīt pašas. Viena lieta, kas būtu jēdzīga ir studiju programmu atvēršana, t.i., ieviest sistēmu, ka students vienlaicīgi var studēt, piemēram, ekonomiku kā major subject un papildus, piemēram, filozofiju kā minor subject.
būtu jāmaina daudz kas (un to ir grūti piedāvāt, jo reformas skartu ne jau vienu kādu universitāti, bet augst.izgl. syst. kopumā). Ja jāizvēlas viens, tad es arī sāktu ar vienkāršāko - kvalitātes kritērijiem. un tie būtu nevis atzīmes, bet gan citi pieturas punkti, a ļa, grādi, publikācijas, konferences, sadarbības, starptautiskais stafs u.tml. īpaši pedagōgiem. un attiecīgi indeksētu augstskolas. otrs, būtu jādomā, kā lauzt to čakarēšanos ar pedagōgiem, kas laiž sūdus cauri kopējās statistikas smukuma dēļ un studentiem, kas neiebilst, ka pedagōgki laiž sūdus cauri.
Piekrītu zebiext attiecībā uz to, ka tiem, kuri vēlas vēl arī saņemt stipendiju, ir jāparaksta kontrakts, ka viņi pēc tam x gadus strādās tur, kur valsts viņus aizsūtīs.
Visbeidzot, pasniedzēju slodži attiecībā pret atalgojumu arī vajadzētu mainīt. Vienas slodzes ietvaros bieži vien ir jāraujas tā, ka nepaliek laika pētnieciskajam darbam. Bet alga, kas tādā veidā tiek pelnīta, ir knapi pietiekoša primāro vajadzību apmierināšanai, par kaut kādu zinātniskās literatūras un periodikas iegādi nevar būt ne runas.
LR teritorijā strādājot vienu slodzi periods ir ļoti liels, ārzemēs - salīdzinoši mazs
savā starpā konkurējošas (par valsts atbalstu).
un lai studentiem eksāmenus pieņem otras augstskolas pasniedzēji, ti. ne tie paši, kas māca.
kaut gan lv ietvaros arī tas droši vien nebūs risinājums.
bet pamatā, manuprāt, nepieciešams tikt galā ar atzīmju inflāciju.
Atzīmju inflācija ir fakts, kuru noliegt grūti. Bet pats no pieredzes zinu, ka vairumā gadījumu problēma neslēpjas pasniedzēja godīgumā.
which sort of makes sense. meklējis tam pierādījumus gan neesmu.
problēma slēpjas tajā, ka pasniedzējam tas ir izdevīgi -- izlaist pēc iespējas universitātes gaļas mašīnai cauri, lieki nevienu nekavējot.
Bet piedāvājums, manuprāt, makes sense attiecībā uz gala pārbaudījumiem - maģistra darbiem un disertācijām.
domāju, ka piedāvājums makes sense arī uz semestra eksāmeniem un/vai kursa darbiem, m.d. un disertācijām tak bija veselas komisijas ne?
1) Ignorējot Boloņas procesu, izstrādāt augstākus augstākās izglītības standarta kritērijus.
2) Izveidot valsts universitāti, kurā varētu šos standartus ieviest (jo pārējās augstskolas, izņamot NAA, var ietekmēt tikai akreditējot vai neakreditējot programmas).