Solaris

Bez formālas pāriešanas uz noteiktu reliģisko kustību būtiska loma konvertācijā ir arī psiholoģiskiem, kultūras un sociāliem nosacījumiem. Reliģiskā konvertācija, būdama process, kas notiek ar individuālu cilvēku, notiek noteiktas politiskās sistēmas, kultūras situācijas un sabiedrisko attiecību kontekstā. Šis process prasa ne tikai pasaules uzskatu maiņu un apguvi, bet arī noteiktu emocionālo praksi, ģērbšanās stilu un uzvedību, kas var kontrastēt ar apkārtējo cilvēku pieņemtajiem uzskatiem un sevis pasniegšanas formām, un tas savukārt var radīt savstarpēju spriedzi un saspīlējumu.
Konvertējoties netradicionālās reliģijās un darot to no sirds, cilvēki apgūst jaunus un neierastus uzskatus un prakses, un, jo vairāk un straujāk indivīds tās apgūst, jo vairāk un straujāk viņš mainās, kļūstot par citu cilvēku. Šajā procesā viņš pārskata savu līdzšinējo dzīvi - attiecības, vērtības un autoritātes. Šīs radikālās izmaiņas konvertītā apkārtējiem nereti rada šaubas par viņa brīvo izvēli un aizdomas par «zombēšanu». Daļēji tas saistīts ar to, ka sākuma periodā konvertīts ar savu aktīvo rīcību grib sev un citiem pierādīt savu ticīgumu, daļēji ar to, ka jaunajā pasaulē viņš slikti orientējas, kas nosaka biežo atsaukšanos uz autoritātēm. Jo neierastāka ir reliģiskā kustība un jo straujāk cilvēks tajā konvertējas, jo vairāk konvertācija liek sevi manīt. Piemēram, konvertēšanās no luterānisma katolicismā kopumā ir mazāk izjūtama nekā konvertēšanās Harē Krišnas kustībā.
Pasaulē daudzās zinātņu jomās, tādās kā antropoloģija, socioloģija, psiholoģija, reliģiju pētniecība, teoloģija, vēsture, literatūras pētniecība un semiotika, ir aktuāls jautājums par to, kas īsti ir reliģiskā konvertācija, kā tā izpaužas dažādās reliģijās dažādos sociālos un politiskos kontekstos, kādu motīvu vadīti cilvēki konvertējas, kāda ir viņu pieredze un citu (sabiedrības, iepriekšējās un jaunās draudzes locekļu) attieksme. Reliģiskā konvertācija ir kļuvusi par vienu no noturīgiem šo zinātņu pētījumu priekšmetiem.
Latvijā, lai arī parādās teorētiska interese par reliģisko konvertāciju, sistemātisku pētījumu par to praktiski nav. Tāpēc ievērības cienīga ir februārī Rīgā notikusī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta rīkotā starptautiskā konference Globalizācija un lokalizācija: reliģiskās konvertācijas teorija, problēmas un prakse Eiropā. Vēsturiskie un mūsdienu piemēri, kurā piedalījās arī atzīti dažādu zinātņu nozaru speciālisti no ārzemēm.
Reliģiskās konvertācijas pētniecība ir atvērta gan empīrisko pētījumu, gan definēšanas aspektā, kas paver plašu pētījumu lauku Latvijas pētniekiem - kā skaidrot šo fenomenu, cik tas ir aktuāls pie mums Latvijā, cik daudz cilvēku konvertējas, kāda ir konvertītu motivācija, sabiedrības attieksme un normatīvie akti šajā jomā? Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, būtu jāveic starpdisciplināri pētījumi, kuros savu ieguldījumu vajadzētu sniegt dažādu zinātņu nozaru pētniekiem no Latvijas. Šādu pētījumu rezultātiem būtu liela nozīme arī daudzu sabiedrībā kultivētu aizspriedumu pārskatīšanā.
*LU Filozofijas un socioloģijas institūta zinātniskais asistents