Klejotājs - Darbi.2

Virtuve


- Un šeit ir virtuve. – teica pārvaldnieks.
Nemaz jau tik slikta māja nebija. Trīs istabas katrā stāvā plus vēl liela dzīvojamā istaba, kas apvienota ar virtuvi. Pat šiki. Nebijām plānojuši kaut ko tādu, jo naudas līdzekļi neatļāva izplesties, bet, kad painteresējāmies par mājas cenu, tas mūs pilnībā apmierināja. Nav centrā, Mārupē. Arī labi, svaigs gaiss. Un pārvaldnieka ekskursija bija kļuvusi tikai kā formalitate.
- Tātad, virtuve, - pārvaldnieks turpināja. – Visas sildvirsmas jaunas, iekārtas atjaunotas, daudz ar virtuvi nedraudzējāmies, kad pirkām, šeit tā jau bija tāda, kādu redzat. Parasti ēdām ārpusmājas. Tāpēc ar kaut ko sevišku šī telpas daļa man nesais... tās...
Pārvaldnieks apklusa, tad mazliet mīļi pasmaidīja.
- Stāstiet, stāstiet! – es lūdzu.
- Nu ko tur stāstīt, - viņs kautri atbildēja.- Nu... Redziet, šeit, uz šī galda... Mēs ar sievu ieņēmām mūsu pirmdzimto...
Pārvaldnieka seja kļuva gauži sārta, bet mēs pat paguvām viņu apsveikt. Pēc šāda pavērsiena viņs kļuva atraisītāks un mazāk oficiāls.
- Nu paldies, paldies, iesim tālāk. Šī ir dzīvojamā istaba. eL Sī Dī ekrāns, stereosistēma, jauki gaiši un plaši logi, kuri kontrastē ar tapetēm un ļoti plašs samta dīvāns četrām personām. Un... – pārvaldnieks atkal apkaunējās.– Tur pat, uz tā dīvāna mēs ar sievu radījām savu otro bērnu..
- Oho, - es tik paguvu iesaukties un tad saskatījos ar savu laulāto.– Mums no jums ir tikai jamācās, varbūt pat turpināsim tradīciju! – pavisam nerātni ieteicos un nokrekšķinājos. Visi, protams, smējās. Pārvaldnieks bija neticami sajūsmināts, un es sapratu, ka ir iespēja cīnīties pat par zemāku cenu. Bet tad viņš palaida grožus.
- Ak, jūs esat tik jauki, ka varu jums pavisam uzticēties! – viņš pilnīgā priekā sacīja un sāka vadāt mūs pa pārējām istabām.- te, lūk, ir divas viesu guļamistabas. Pēc kādas no ballītēm es ar savu otro sievu ieņēmām trešo bērnu, tikai nezinu, kurā tieši. Darbība notika abās... Bet tas tā. Šeit ir manas mātes bijusī istaba. Lai miers viņas pīšļiem...
- Jūs taču šeit neko neesat ieņemis? – mana draudzene jautāja.
- Kā nu ne! – viņs atzinās.- Kad ar otro sievu uzzinājām, ka māte nāks dzīvot šeit, uzreiz nolēmām piekto bērnu ieņemt tur. Tas tā, lai svaigāk un ir ar stāstiņu.
Mēs bijām mēmi. Pirmā attapās viņa. Ar diezgan matemātisku jautājumu.
- Pagaidiet, jūs teicāt piekto? Kur tad ceturtais?
- Atcerieties, ēkai ir divi stāvi, - pārvaldnieks noteica un sparīgi mūs uzveda augšā. – Šeit ir divas bērnu guļamistabas un mūsu guļamistaba. Ceturto mēs ieņēmām pirmo trīs bērnu istabā. Visas meitenes un tikai gada starpība – tas gan burvīgi. Aizvedām pie vectēva uz laukiem, un kamēr bija brīva istaba, tikmēr... Labi tas nav tik svarīgi, šeit sākumā bija guļamistaba pārējiem pieciem bērniem, kad māte nomira, vecākās meitas aizsūtījām lejā uz viesu istabu...
- KO? Jūs teicāt pārējiem pieciem?
- Protams, kur tad jūs domājāt, es ar trešo sievu varētu ieņemt sesto bērnu?
- Sesto? Ak, varbūt tad jums bija arī pašiem sava guļamistaba, priekš tam, man liekas, tās arī ir domātas...
- Kā tad jūs domājat radās dvīņi no ceturtās sievas? Stārķis neatnesa.
Pilnīgs šoks. Viņam varēja dot tikai kādus trīsdesmit gadus, bet paspējis iegūt labu māju, tātad arī karjeru, ir precējies un šķīries četras reizes, jo pēdējo sievu pēdas nekur neredzēja.
- Jūs ziniet, kas ir prezervatīvs?
- Tas nav vajadzīgs, jūs radiet bērnu un pēc tam ar seksu var nodarboties bez tā.
Tiešām absurda, bet patiesa teorija. Taču pastāv vēl AIDS draudi un tā tālāk. Kā nekā viņš ir nomainījis četras patiesi ekscentriskas partneres.
- Jūs droši vien pārdodat māju, jo tā saistās ar pārāk daudz atmiņām...
- Muļķības. Vienkārši palika pārāk šauri. Iedomājieties – astoņi bērni un četras civilsievas. Ak jā, vēl mums ir arī kaķis...

12.jūlijs. 2008