Klejotājs - 9. Decembris 2008

Pirmā grāmata, kuru man nolasīja priekšā, bija Oskara Vailda " Uzticīgais draugs". Stāsts par nabadzīgu zemnieku un sirsnīgu sapņotāju Ansi, kuru maita dzirnavnieks Gijs izmanto, manipulēdams ar izteicienu:" Davai, pa draugam, izdari visu manā vietā. Jo, karoče, tu tak esi mans draugs, un draugi draugam dara visu līdz sava (ne mana) kapa galam."
Vienīgais, ko pats Gijs Ansim iedod, ir salauzti rati un iespēja nosisties kādā vētrainā naktī.
Un tā arī tas stāstiņš beidzas. Īstenībā ļoti jauks, bet tā pretinē tā stulba dzirnavnieka rīcība. Nav jau nekas sevišķs, bet, ja tādu cilvēku pazītu, blieztu pa fizionomiju.
Kad biju maziņš, nemaz neuzskatīju to stāstu par kaut ko pamācošu, bet līdz šim laikam(vecākais bralis Jānis man to nolasīja priekšā, kad man bija 4 gadi) to izlasot n-tās reizes... Jā, stulba tā pasaule.


Un, kā vēlāk izrādījās, tā bija arī pēdējā nolasītā gramata manā mūžā...

Mūzika: Tom Jones - let you go

Pagājušo gadu rudenī Dobelē notika Miera diena, kad jaunieši gāja un lasīja pasakas bērnudārzos un arī slimnīcās.
Es pats biju vienā bērnu dārzā, un slimnīcā pasakas lasīju kādai kundzei jau gados un ,iespējams, uz miršanas sliekšņa. Ļoti stulbi likās, ka viņa ņēmās mani mācīt par to, ko man vajag novērtēt un kā man dzīvot, jo, redz, viņai kara laikā bija tik sūdīga dzīve, tik sūdīga... Ikreiz pēc pasakas ņēmās demagoģēt par to:"ak, ko es saskatu šajā pasakā un kā es to saprotu", bet, vienalga, ko es teiktu, viņa tapat mala tikai par sevi un par savajām ārprātīgās dzīves likstām.

Sieviete, būdama meitene, bija lasījusi pasakas saviem mazajiem, raudošajiem un badā esošajiem brālīšiem un māsiņām, par kuriem viņa kā māte rūpējās. Es pajautāju, vai kāds viņai pašai ir ko lasījis priekšā? Viņa atbildēja, ka nē...

Būtu vismaz uztvērusi mani kā kaut kādu dāvanu, ka, redz, arī savā dzīvē tu beidzot vari justies kā bērns, un nav svarīgi, ko tev lasa priekšā, un tas ŠĀDĀS situācijās nav jāķidā kā beigts lasis. Izbaudi situāciju, kad no laimes un sirds siltuma vai raudāt gribas. Varbūt tā bija tava pēdējā pasaka mūžā...

Mūzika: The Killers - human