Klejotājs - Komentāri

Pirmā grāmata, kuru man nolasīja priekšā, bija Oskara Vailda " Uzticīgais draugs". Stāsts par nabadzīgu zemnieku un sirsnīgu sapņotāju Ansi, kuru maita dzirnavnieks Gijs izmanto, manipulēdams ar izteicienu:" Davai, pa draugam, izdari visu manā vietā. Jo, karoče, tu tak esi mans draugs, un draugi draugam dara visu līdz sava (ne mana) kapa galam."
Vienīgais, ko pats Gijs Ansim iedod, ir salauzti rati un iespēja nosisties kādā vētrainā naktī.
Un tā arī tas stāstiņš beidzas. Īstenībā ļoti jauks, bet tā pretinē tā stulba dzirnavnieka rīcība. Nav jau nekas sevišķs, bet, ja tādu cilvēku pazītu, blieztu pa fizionomiju.
Kad biju maziņš, nemaz neuzskatīju to stāstu par kaut ko pamācošu, bet līdz šim laikam(vecākais bralis Jānis man to nolasīja priekšā, kad man bija 4 gadi) to izlasot n-tās reizes... Jā, stulba tā pasaule.


Un, kā vēlāk izrādījās, tā bija arī pēdējā nolasītā gramata manā mūžā...