Jā, es piekrītu, ka daļai skolotāju skolā trūkst empātijas/laika/pacietības
saprofilēt bērnus tajos, kuriem var iet virsū, un tajos, kuriem labāk maigāk pateikt.

Skolotāji ir pārāk aizņemti, lai tā noņemtos, sistēma nedod laiku tādai empātijai, kādu piekopju es savā darbā ar privātskolēniem.

Taču man arī draud izdegšana, ja es turpināšu automātiski mēģināt tik ļoti iepazīt katru bērnu skolā, kā es iepazīstu tos, kas pie manis nāk privāti. Tas fiziski nav iespējams, taču mazliet labāk nekā caurmēra skolotājs, mazliet apzinātāk, es ceru, ka es mācēšu tās lietas darīt.

Jā, man mazzaķis šķiet pietiekami līdzīgs man, lai es ļoti turētu īkšķus par to, lai viņš atrastu sevi daudz agrāk nekā es, turklāt tādā profesijā, kurā strādājot var uzturēt sevi un 2 bērnus. Jo es uzskatu, ka vīrietim ir jābūt iespējai būt par ģimenes galvu.

Ja sākumā gribas uztaisīt karjeru un ģimeni taisīt 40 gados vai netaisīt vispār, tā ir katra paša izvēle. Taču es izvēli izdarīju 16 gados, kad pārstāju programmēt katru dienu.

Jo nu kamēr ir jaunība un vecāki, kas atbalsta, ir iespējas. Kad vecāki nomirst un nav vairs laika studēt, vajag sevi uzturēt, daudz iespēju ir garām.