Tas jau ir pirmais bauslis medicīnā – jēga cilvēkiem stāstīt par sevis uzlabošanu ir tikai tad, ja viņiem ir par to interese.

Piemēram, smēķēšana ir kaitīga. Ārsts uzreiz neteiks – tev jāatmet. Jo cilvēks to visdrīzāk nedarīs, un šo norādi uzskatīs par uzbraucienu. Tā vietā ārsts jautās – vai tu esi domājis par to, ka smēķēšana kaitē tavai veselībai. Tikai tad, ja pacients dos pozitīvu atbildi, ārsts dos informāciju, ka ir smēķēšanas atmešanas programmas vai iedos materiālus par tiem vēlākai izskatīšanai.