Man šķiet, ka tā viena fantāzijas grāmata (tas pats autors, pēc kura stāsta motīviem ir filma "The Never-ending story" viņam iepatikās, kad tur sākās
pakaļdzīšanās, slēpšanās, mafija un tādas lietas.

Taču viņam bija 3 lpp dienā jāizlasa, un tās bija tādas mocības, ka viņš diezgan apzināti hokeja treniņos sevi traumēja, lai varētu pateikt, ka ir sasities un grib stundas izlaist. Atrada ļoti daudz iemeslu, lai tās 3 lpp dienā nelasītu.

Iespējams, ka vaina tiešām ir paaudzē. Kādreiz zēniem patika komiksi, patika piedzīvojumu grāmatas. Tagad action var dabūt Netflix vai anime multenēs, nav jālasa un jāpiepūlas.