Tāpēc, ka runa ir par dzīviem cilvēkiem, nevis filmas varoņiem.

Māte meitu uzklausīs tad, iespējams, kad būs noticējusi, ka meita ir mainījusies un satuvinājusies ar viņu.

Cilvēki nenoliek savu ego malā, jo ego viņus sargā. Tā viņi domā. To, ka ego arī nodara ciešanas sev un citiem, to var saprast parasti tikai ar ieskatīšanos sevī no malas. Ja māte negrib ieskatīties sevī, tad sevī jāskatās meitai. Citādi konfliktam nav beigu. Ir taču teiciens, ka gudrākais piekāpjas.


Tas nav tikai meitas uzdevums. Ir daudz māšu, kuras jūt, ka viņu studentu vecuma meitas ir no viņām atsvešinājušās, nerunā ar viņām, nekrata sirdi, kuras pašas domā, ka ir sliktas mammas, jo meita pirms augstskolas varēja runāt stundām ilgi pa telefonu, bet tagad kaut kas noticis, viņu, mammu vairs nevajag. Dzīve nav matemātika. Kuram gribas atrisināt šādas situācijas, tas risina. Lielākā daļa dzīvo klusēdami, emocijas norīdami, cik pagaidām izskatās te Latvijā. Nav te Meksika :D

Cilvēks sevi pāraudzināt var tikai pats, es domāju. Ja māte to negrib (varētu piekasīties, ka tāpēc, ka māte uzskata, ka visu dara pēc rakstiem un tāpēc viņai ir taisnība, bet šis ir tikai viens gadījums), tad viss, dzīvos nost, kāda ir. Kamēr kaut kas liks viņai pārvērtēt sevi.