“Laulības dinamika, vēlamais un esošais”
Vakar man bija lieliska iespēja klausīties lekciju, kur bija par saskanīgu, harmonisku laulību. Tā bija viena no lekcijas tēmām, jo sadarbība laulībā ir priekšnoteikums kopīgai, veselīgai bērnu audzināšanai.
Lekcija ir gatavota pēc Ritas Bruce “Sai Baba parenting” idejām, tajā saskatu vērtību par to, ka laulība ir uz sapratni balstīta savienība, kurā abas puses kļūst par vienu, mācās no sava ego pacelties uz apziņu “es kā konkrētas dzimtas ģimenes sastāvdaļa”.
Vīrietim šī grāmata nosauc šādas kvalitātes:
likumu ieviešana un realizēšana, darbība ārpus mājas, sagādāt visu vajadzīgo, izglītoties, nodrošināt komfortablu dzīvesvietu, ar racionālu un saprātīgu skatu uz dzīvi meklēt patiesību
Sievietei:
mīlestība un kalpošana ģimenei, mājas iekārtošana, tiešām lieto visu mājas iekārtu (veļasmašīna, smalcinātāji, krāsnis, putekļu sūcēji u.c.), pagatavo sagādātos produktus estētiskā veidā, uztur dzīvību mājas (augi, mājdzīvnieki, labs klimats), rūpējas par komfortu ģimenei, izmantojot vīrieša sagādāto inventāru, nomierina citus, ir intuitīva un sirdsgudra.
Raksturā vīrietim:
viedums, disciplīna, likumi, autoritāte, noteikumi, sargāt citus, aizstāvēt
Sievietei:
nodošanās citiem, aprūpēt, mīlēt, būt emocionāli siltai un atvērtai, pieticība, skolot citus, mācīt sadzīves prasmes, tikumība ( runā patiesību, ir atklāta un godīga, ir tieša, saka, ko jūt un domā, u.c.)
**
Tas ir ideāls, taču reāli no dzīves Latvijā, gribu pievest piemēru.
Atslēgas ir sadarbība un abpusēja sapratne. Jebkādas emocijas par un ap otru, otra teikto, darīto uzreiz tiek izrunātas, tās abpusēji tiek uzklausītas. Laulātie runā, kamēr nonāk līdz kopsaucējam.
Likumi – dzīvē ir svarīgi, ka abi iet gulēt apmēram vienā laikā, vai vienojas, cikos mūsu mājās iet gulēt. Visvienkāršākās vajadzības kā miegs, ēdiens, dzēriens un sekss ir tās, par kurām ir jābūt atrunāts vissīkāk. Bez solījumiem, taču ar vadlīnijām. Visu saprast ar empātiju, ieklausīties otra viedoklī un situācijā, pirms kritizēt.
Darbība ārpus mājas – jā, vīrietis nes ārā miskasti katru reizi, kad tā ir pilna vai gandrīz pilna. Par vārdu pilna – tie ir 60% vai vairāk. Labāk, lai virtuve smaržo labi. Vīrietis dibina kontaktus, strādā, mācās ārpus mājas. Atnākot mājās, runā par savu dienu ar sievu. Pastāsta labo, pastāsta to, ko nav sapratis. Kas kaitinājis. Sieva ir labā kontaktā ar emociju un jūtu pasauli, spēj vīram pateikt no malas to, kas vīrā gruzd.
Vīrietis runā ar sievu par to, kā pietrūkst mājās. Vai tā ir tehnika, vai jauni aizkari, vai jānomaina pāris flīžu.
Vīrietis regulāri izglītojas, iegūstot jaunu informāciju par mājas tehniku (tagad ir moderni robotiņi, kas slauka grīdu ar mitru, ir bezvadu austiņas), gan ceļot savu profesionālo kvalifikāciju. Iet līdzi laikam. Ir moderns un zina, kas pasaulē, ārpus mājas notiek. Zina pamata lietas politikā, ekonomikā.
Komfortabla dzīvesvieta ir relatīva. Pie upes vai jūras dzīvot ir veselīgi. Tālāk no pilsētas centra, pie meža vai pļavas, arī labi. Taču svarīgs ir mājas siltinājums, gaisa mitrums mājā. Mūsdienās arī interneta pārklājums.
Vīrietim jābūt atvērtam, ka viņa patiesība ir balstīta uz faktiem, kas pēc desmit, piecdesmit gadiem var jau būt mainījušies. Zinātnē vienmēr ir jauni pētījumi.
Kalpošana ģimenei – celties stundu agrāk, lai pagatavotu vīram brokastis pirms darba, tā ir kalpošana, ja pašai nav darbs vienā laikā. Dot pusdienu kastītē līdzi vīram vai bērnam ēdienu, atkal kalpošana. Atsacīties no savām vēlmēm, lai aprūpētu bērnus vai vīru, atkal kalpošana.
Abpusēja sadarbība – sieviete sagatavo bērnus un vīru dzīvei ārpus mājas, taču vīrs nodrošina, ka viņai šai sagatavošanai ir ideāli apstākļi, tehnika, piederumi. Piemēram, kartupeļu speciālais nazis un tostera standziņas.
Mājas iekārtošana ir mūžīgs process. 25 gados, pirmajā dzīvoklī, derēs vienas tapetes, 40 gados gaume var būt mainījusies. Mēs taču gribam skatīties uz to, kas mums patīk. Tāpat ar gleznām, kuras var viegli nomainīt. Un istabas augiem.
Ēdiena estētiska pagatavošana dažreiz ir vienas minūtes jautājums. Var pasniegt kartupeļus ar zivi bez tās salātu lapiņas, kas piešķir glītumu, var ar. Nianses ir sievietes joma, ko citi novērtē.
Mājdzīvnieki parasti parāda to, kādi ir saimnieki. Kopti, spīdīgu spalvu, vingri, kustīgi, apmierināti ar dzīvi. Spēlējas ar citiem, taču ir miermīlīgi. Atrast laiku izvest 3x dienā ārā suni vai paspēlēties ar kaķi ir liels pienākums.
Jūtas un emocijas ir tas, ko sievietei jāpārzina. Vīrietis var pateikt, ka viss būs labi, jo mums ir pajumte, nauda un laiks. Taču sieviete var izteikt piezīmes par to, kā ģimenē laiks un nauda tiek ieguldīta. Vai ir kvalitatīva atpūta kopā? Vai vīrs nes darbu uz mājām? Vai sievietei ir pietiekami daudz draudzeņu, hobiju un pašai apmierinātība ar savu darbu? Vai viņa jūt, ka vīrs viņu atbalsta un aizsargā?
Disciplīna – ja vīrietis gaida solījumu izpildi no sievas, viņam pašam vienmēr jāpilda solījumi. Jābūt domu, vārdu, darbu vienotībai. Ja vīrietim ir impulsīvs raksturs, jādomā, kas tam ir par pamatu. Jādisciplinē sevi, pirms gaidīt no otra.
Mājās ir likumi. “Pie mums pēc 23.00 ir klusums, mūzika ir izslēgta” vai citi. Tos ciena abi, un, ja ir izņēmums, par to brīdina vai vienojas.
Vīrietis sievietei ir autoritāte lietās ārpus mājas, sieva ir autoritāte mājas lietās. Ir abpusēja cieņa. Cieņa ir visu attiecību pamats.
Vīrietis sargā un aizstāv savu ģimeni, savu māju, savu teritoriju, savus resursus. Vai tā ir manta, laiks, reputācija, vīrietis vienmēr saprāta robežās paskaidro sievas un savu bērnu rīcību, vārdus, uzņemas atbildību par ģimenes uzvārda labo slavu, dzimtas reputāciju.
Sieviete laulībā ir devēja. Devēji ir abi, taču no sievietes gaida, ka viņa lielu daļu sava laika veltīs bērnu audzināšanai, kamēr vīrietis lielu daļu savu ienākumu – nodrošināšanai. Abi pavada laiku un iegulda naudu, taču, ja ar naudu var noalgot auklīti un mājkalpotāju, tēva aizvietotāju noalgot nevar.
Tāpat māte nevar cerēt, ka tante vai auklīte aizstās māti bērniem. Laulībā abi atsakās no laika sev, lai dotu laiku ģimenei. Tā mēs audzinām savu ego, ka bauda ir just prieku par to, ka otram ir prieks un komforts.
Būtu emocionāli siltai nozīmē sagaidīt vīru mājās pēc darba ar smaidu un sajūsmu. Tavs mīļotais cilvēks ir mājās! Apskaut, sabučot, jā, pasniegt arī čības, dot siltu ēdienu un dzērienu. Tas ir prieks un laime, ka vīrs ir, ir vesels, ir darba spējīgs, velta laiku tieši man un mūsu ģimenei. Pateicība. Sieva ir pateicīga. Uz to brīdi, kad vīrs ierodas, viņa ir noskaņojusies dot un harmonizēt. Pēc tam, kad vīrs būs atpūties pēc darba, varēs runāt par savām problēmām.
Sieva ir atvērta uzklausīt vīru. Spēj iejusties viņa ikdienā, pārzina vīra emociju pasauli.
Pieticība. Sieviete zina, ka svarīgākais ir iekšējās cilvēka vērtības. Materiālais izplēn, laime paliek.
Ēst var gatavot uz plīts par 1000 vai 3000 eiro, taču tāpat ēdienā ieliktās emocijas nosaka ēdiena kvalitāti daudz vairāk kā plīts cena.
Sieviete ir pirmā skolotāja savam bērnam. Daudzi domā, ka bērni mācās skolā, bērnudārzā. Taču reāli bērns, aizvests 5 gadu vecumā uz dārziņu, jau ir lielā mērā izveidojies cilvēks. Pirmajos dzīves gados bērns var iegūt dzimtas atbalstu, glāstus, rotaļas ar tantēm un onkuļiem, vai traumas. Katru vecāku ziņā ir tas, kādu pieredzi bērni iegūst pirms skolas un dārziņa.
Tikumība sievietēm ir kā disciplīna vīriešiem. Ir skaidrs, ka sievietei jābūt uzticīgai vīram. Tas nozīmē, ka viņai sava seksualitāte jāvelta vīram, darbā un atpūtas vietās esot ar tādu uzvedības modeli, kas piedien precētai sievietei.
2024.gadā tas izklausās vecmodīgi. Vari tikai sev pajautāt: “Kā atšķiras mana rīcība, apģērbs, smaržas, kosmētika, vārdi, manieres, kad esmu pieejama un, kad aizņemta?”
Nobeigumā humors:
“Sieviete ir mājas, nevis biroja dieviete. Viņa rūpējas par mājas un ģimenes plaukšanu, godu un slavu.”
Lai par biroja slavu rūpējas HR un PR departamenti.