emss' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are the 13 most recent journal entries recorded in
emss' LiveJournal:
| Monday, December 8th, 2014 | | 12:04 am |
Vakariņas
Šodien pārdomu diena, nevarēju atcerēties ko es īsti ēdu pirms mēs iepazināmies. Nonācu līdz rīsiem. Tad nu tapa sviestā apcepti, karijā tvaicēti rīsi ar cukini, papriku un iepriekš apceptiem sīpoliem un burkāniem, tas viss apcepts olā. Tagad jau lieku sev 2.porciju, ļoti garšīgi. Tikai no "vecās" garšas trūkst tomāti un sojas mērce, bet to es tik tagad atcerējos ēdot, jo nav precīzi tas, ko gatavoju iepriekš. Šis bija/ir mans viens no supergaršīgākajiem mikšļiem. Kad iepazināmies ai kā slavēja šīs porcijas, tikai vēlāk sākot dzīvot kopā atklājās, ka rīsi negaršo jau no bērnības... Bet smagākais trieciens (:D) man bija, ka viņš iepazīstoties pajokoja, teica ir krievs pēc tautības un es brīnījos cik labi runā latviski. Un tad vēl vilšanās - ļoti ieinteresēti klausījās kā stāstu par vienu grāmatu, kas man ir, gribēja aizņemties izlasīt. Kad ievācos rādu, dodu grāmatu, viņš nesaprot ko es vispār gribu no viņa. Es stāstu, nu šī ir tā grāmata, kuru tu gribēji izlasīt, atceries? Par to un to... Un viņš tik novelk aaaaa... Nu to es toreiz tik tā pateicu, man patika klausīties kā tu stāsti un domāju, ka būs labs iemesls, lai vēlreiz satiktos.
Viss jau ļoti mīļi un jauki, tagad silda sirdi un var pasmieties, bet es tā aizdomājos.. Vai tiešām es biju tik naiva un nesapratu to toreiz? Vai vienkārši man viņš iepatikās un tāpēc rozā aizmiglotās acis ticēja uz vārda? | | Friday, December 5th, 2014 | | 6:14 pm |
Man ir radi, kuriem ir mazi bērni. Bērni aug un izaug no drēbēm utt visai ātri. Labi, tik tālu viss skaidrs. Varbūt es arī esmu izlepusi un pārspīlēju, bet es gribu visu jaunu un svaigu. Gribu pati izvēlēties vai drēbīte būs aiztaisāma ar spiedpogu vai rāvējslēdzi, varbūt sasienama ar pušķīti. Es priecāšos, ja vecāki izrādīs iniciatīvu un kādu drēbīti gribēs uzdāvināt vai varbūt uzadīt, bet es negribu ņemt lērumu ar sabumbulētām/nomazgātām/pleķainām drēbītēm, ar komentāriem cik ļoti labs ir šis un arī šis apģērba gabals (jo mīksts/ērts nēsāšanā). Es saprotu, ka katram ir kaut kādas mīļtietiņas, man arī noteikti liksies kāds apģērba gabals kā vislieliskākais, bet man ir savs redzējums ko un kā darīt/pirkt. Pagaidām pieklājīgi atsaku, bet mājās jau ir kaudze ar visu ko, jo "vismaz šo tev obligāti jāpaņem, pati redzēsi ka noderēs!"... Un tā maisiņš pēc maisiņa krājas skapjaugšā. Nemāku pieklājīgi atteikt tā, lai vairs nepiedāvā, viņi domā, ka tas mans untums, kas drīz pāries, bet ka paši gaidīja un likās svarīgi pirkt visu jaunu jau aizmirsies.
Šo visu jāatceras arī pašai, kad kāds pazīstamais paziņos par ģimenes pieaugumu.
Neesmu māņticīga, bet man šobrīd ir svarīgi izvēlēties lietas domājot par to īpašnieku, lai tas ir pirkts domājot par viņu. Piekrītu arī tam, ja man tās ģimenes liktos harmoniskas es ņemtu, bet tā liekas, ka lietas piesūkušās ar negatīvu enerģiju būdamas tajā atmosfērā visu laiku un veļasmašīna nelīdzēs. Arī viens no iemesliem ir tas, ka viņiem nav rūpības pret lietām. | | Wednesday, October 22nd, 2014 | | 10:14 pm |
wuhū!
Šodien tiku pie Andelē nomedītām biksēm un krekliņa, viss jauns un mans izmērs. Ļooooti priecājos, īpaši tāpēc, ka bikses ir melnas velveta, ar smalku svītriņu, nevis plato, tieši tādas, kādas es nopirku pirmo reizi iepērkoties Rīgā kādos 15 gados ar vienu radinieci. Tādas kā bērnības atmiņas vai kas tāds, pilnīgi silti ap sirdi palika. Biju spurainais pusaudzis un tagad atkal man ir tādas bikses.
Sazinājos ar šuvēju, man ļoti salst dupsītis savā dūnu jakā, tad nu apjautājos cik izmaksātu man mētelis, viņa apskatīs audumus šonedēļ un nākamnedēļ dos ziņu ar apmēram kādu ciparu tas varētu iziet cauri un tad es zināšu vai man tas ir pa kabatai. Nu labi, es ļoti tādu gribu, tāka domāju ja nu kas vienkārši sarunāšu uz nomaksu vai kā tā... :)
Neatceros kad pēdējo reizi slimoju, bet šodien pēc darba atnākot mājās sapratu, ka esmu tiešām slima, traki sāp galva un ir temperatūra un iesnas "tur kaut kur dziļi". Eh, jāsaņemas! I can do it! | | Sunday, August 31st, 2014 | | 6:59 pm |
Biju manāmi izbrīnīta, kad man uzrakstīja viena bijusī klasesbiedrene, ar kuru jau kādus gadus daudz (8?) nav bijis pilnīgi nekāds kontakts, jo viņai pieteicās bērniņš, pārgāja uz vakarskolu mācīties un tad aizbrauca dzīvot uz citu valsti. Ja notikumi šādā vai citā secībā arī nebūtu notikuši, mēs noteikti tāpat būtu pārstājušas ar laiku kontaktēties, jo tā jau notiek, dzīvē viss mainās..vai arī reizēm nemainās.
Tā nu apmainījāmies pāris laipnām frāzēm, grūti jau saprast ko teikt. Bet es pat biju priecīga, ka viņa man uzrakstīja, jo mēs kaut kā ļoti jocīgā veidā pārstājām runāt toreiz, vispār nesaprotu kas/kāpēc tur īsti notika, bet tagad tāda patīkami mierīga sajūta, ka viss atrisinājies un nokārtots.
Gaidu atbildi no fizioterapeites, kas, ceru pavisam drīz, mani sateipos. Un vēl vairāk ceru, ka tas arī palīdzēs. | | Friday, August 29th, 2014 | | 9:13 pm |
Šodien biju slikts uzraugs, mammas māsa atstāja man mazo pieskatīt, kamēr pati nomazgās traukus, viņš manā acu priekšā uz līdzenas vietas nokrita un pārsita plakstiņu tā, ka asins tecēja. Jēēēēēēziņ, nu kā tā var?! Es saprastu, ja es notītos kaut kur uz citu istabu aizietu, kaut vai pagriestos ar muguru pret viņu, lai kaut ko izdarītu, bet nē... Tik stulba sajūta.
Naktī slikti gulēju, piecēlos un aizgāju taisīt zupu, kas sanāca negaršīga... Pašai galīgi drausmīga likās, bet vīrs pielika krējumu un klāt pieēda sviestmaizīti un vēl paldies pateica par brokastīm, nice. Vispār priecājos par ēšanas lietām mūsu ģimenē, ja ir vakariņas - priecājas, ja nav uztaisa pats kaut ko vai neēd vispār un ir atslodzes vakars. | | Thursday, August 7th, 2014 | | 6:12 pm |
Svaiga svaiga ēšana
Nolēmu atkal, vismaz uz kādu laiku, pievērsties svaigēšanai. Vienu reizi pirms vairākiem gadiem esmu jau mēģinājusi, biju svaigēdājs vienu mēnesi, enerģija spraucās pa visām malām, bija viegla sajūta, nebija nepieciešamības izmantot dezodorantu, āda staroja, nekādi izsitumi, vienkārši superīga sajūta.
Tagad ir otrā diena, jūtos labi. Mēģināju šoreiz arī smūtijus, sanāca lieliski, pat vīram garšoja! :)
Nav mēŗķis pāriet pavisam uz šādu ēšanas režīmu, visticamāk gada aukstākajos mēnešos ēdīšu klāt visam svaigajam arī kaut ko siltu, varbūt arī nē, to laiks rādīs. | | Sunday, July 6th, 2014 | | 8:59 pm |
Kamēr nav aizmirsies jāpiefiksē pašai sev, ka Saulgriežus sagaidīju šogad te http://www.solsticeyogafestival.com/Ļoti patika, fantastiski cilvēki, lieliska atmosfēra. :) Dzīvojam pāri saviem līdzekļiem, ikdienā nē, bet kāzas gan saorganizējām pāri saviem līdzekļiem diezgan iespaidīgi. :D Bet! Precās taču ar domu, ka vienreiz dzīvē. Tā šis pieticīgi svinīgais pasākums pārauga divu dienu ballītē. Žēl, ka viens draudziņš nebūs klātesošs. | | Thursday, June 19th, 2014 | | 8:33 pm |
Svētku laiks
Mostos naktīs un domāju par lentītēm, pamazām jūku prātā. Iestājies posms, kad nesaprotu ko organizētājcilvēki man saka, itkā vārdus saprotu, bet neuztveru domu. :D
Pēkšņi viss ir kļuvis ĻOTI svarīgs.
Viena dāma pastāstīja savas pēdējā laika atklāsmes, ar draudzenēm viņai paveicies, bet ar vīriešiem kaut kā neiet. Teicu, lai izdomā kādu tieši vīrieti viņa vēlas sev blakus un tad arī tas rats iegriezīsies, viņa domīgi atbildēja, ka tā arī darīs, jo tiešām līdz šim nebija domājusi kādu vīrieti viņa patiesi vēlas, tā pa īstam un viņa pati (nevis radiņi, draugi utt.). Viegli tas galīgi nav, jo galvā iesēdušies dzīlēs dziļajās stereotipi par to kādam tad viņam jābūt (protams princim un baltā...). Var ticēt, var arī ne, bet tieši tā manā dzīvē ienāca mans vīrietis. Tas notika tikai tad, kad pati sev godīgi pateicu kādu es viņu gribu.
Vispār es priecājos, ka man apkārt pa lielam ir cilvēki, kas ir godīgi paši pret sevi un citiem. Tādā kompānijā jūtos brīvi.
(Tikai kaimiņi aiz sienas traucē - kliedz, paraud, kliedz.. Un tā katru dienu, varbūt ieteikt psihoterapijas kursu?) | | Sunday, June 15th, 2014 | | 7:43 pm |
Tuvojas
Ļoti priecājos par katru sīkumu, lentīti, mežģīnēm, pērlītēm utt.
Nezinu kāpēc, bet joprojām vairāk par 5km nevaru noskriet. Bet mēs radām risinājumu tam pagājušo mēnes. Skrienam kopā dienās, kad viņš ir pēc futbola vai volejbola, jo tad tie 5km viņam ir kā atsildīšanās, bet man max, ko varu pieveikt. Un ir baigi forši tā kopā vakaros pabūt aktīvi ārpus mājas. Mīļoties var pārējos vakaros. :)
Iešu gatavot sautējumu no jaunajiem dārzenīšiem un salātiņus svaigos ar'! Vēl mājās ir zemenes, bet man, ļoti iespējams, ir alerģija no viņām. Šogad pirmo reizi kas tāds, bet varbūt tas tikai no saķīmiķotajām, šīs no laukiem atvedām, tāka varētu būt labas. | | Sunday, June 8th, 2014 | | 12:11 pm |
Laime laimītē
Es pēdējā laikā esmu tiiiik laimīga, ka pilnībā spēju izbaudīt mirkļus, laimīga mostos un aizmiegu. Tāda sajūta, ka es DZĪVOJU, un iepriekš ir bijusi pavāja eksistēšana. Tā spēcīgā sajūta kļūst ar gadiem arvien stiprāka un šķiet šogad ir sasniegusi kulmināciju, un tagad es turpmāk dzīvošu pamatā pa kalnu virsotnēm. Vienkārši piepildījums. Es vairs nesatraucos par niekiem un vienkārši baudu katru mirkli, ko man dzīve sniedz. Vakar 3 stundas skrituļojām ātrumā, kādā līdz šim pat nemēģināju, jo jau mazākā trīcēja kājas. Un es pat nebiju nogurusi pēc tā visa, un mājās vēl bija spēks pagatavot vakariņas, kas visiem ļoti garšoja (uzsitiens sev uz pleca :D).
Šorīt nācu mājās un centrs bija tik burvīgs, saulains, pozitīvs, tiešām var just brīvdienu rītu burvību, kur valda absolūta nesteidzība un miers, labvēlīgi cilvēki. Pabrokastoju, būs jāiziet vēl pastaigāt, tā eiforijas sajūta sevī ievelk. Šodien ir tik daudz ko darīt, ka nedarīšu neko un vienkārši baudīšu pustukšo pilsētu. | | Tuesday, June 3rd, 2014 | | 11:22 am |
+20 atkal paliek siltāks.
Šodien jāsniedz galējā atbilde, bet sajūta saka, ka šo vajag kancelēt un darīt citas lietas. Ne tāpēc, ka neizdotos, bet tāpēc, ka nevajag šobrīd. Varbūt esmu pārāk cimperlīga un visu gribu pārāk perfekti, bet šajā biznesā atkāpšanos no perfekti nevaru iedomāties. | | Sunday, June 1st, 2014 | | 10:50 am |
Vakar bijām radu saietā.
Principā nebiju pārsteigta, bet man vienkārši kļuva bēdīgi par dažiem, kuru attiecībās cieņa ir kāds attālināts jēdziens, mīlestību šeit pat nepieminēsim. Bet cilvēki tā dzīvo, ilgi, rada bērnus, turpina ļaut pret sevi tā izturēties un izlādē sakrājušos negāciju uz mazākiem. Tad mazākie no tā visa haosa paši kļūst par haosu, jo kompleksi un bailes ir radījuši agresiju. Ir tāda lieta kā sabiedrības līdzatbildība. Vai es esmu līdzatbildīga šim emocionālajam teroram? Pieļauju, ka esmu gan, bet ko es varu darīt nav ne jausmas, pat vecākie viedākie izlikās to neredzam. Ja tādu uzvedību cilvēki atļaujas paust esot plašā cilvēku lokā, tad kas notiek mājās?
Nezinu pat ko īsti gribēju ar to visu pateikt, laikam jau vienkārši mēģināt palaist vaļā to skumjo sajūtu.
Jā, es gribu lielu un skaistu ideālo pasauli, kur ģimenes ir veidotas uz mīlestības un cieņas pamata, tālāk ķieģelīšos liekot visu pārējo skaisto.
Current Music: Kaimiņiem skan Nirvana - Where did you sleep last night | | Thursday, May 29th, 2014 | | 6:14 pm |
Brīvdiena
Šodien līņā, ārā neiešu. Apsolos rīt izdarīt visu, kas bija ārpus mājas paveicamo darbu sarakstā šodienai.
Ideju man ir ļooooti daudz. Biju uz koučinga sesiju pie superīgas sievietes, nebiju iepriekš ar neko no šī arsenāla sastapusies, bet man tiešām ļoti patika. Ļoti. Tik ļoti, ka aizgāju uz vēl 2 sesijām pie viņas. Ieviesa pilnīgu skaidrību, secīgumu manos plānos un idejās. Tiešām jēgpilni pavadīts laiks, visas atbildes izvelk no tavas zemapziņas, tā jau ir, ka zinām paši visu.
Saņēmos un sāku reāli turpināt darīt tālāk, lai tā lieta realizējas vēl skaistāk kā manos sapņos. Tik daudz info ievākts, tik daudz par to domāts, darīts, plānots, pētīts. Viss, ir pienācis laiks. I'm on my way!
Current Music: Charlie Brown - On My Way |
|