Šodien biju slikts uzraugs, mammas māsa atstāja man mazo pieskatīt, kamēr pati nomazgās traukus, viņš manā acu priekšā uz līdzenas vietas nokrita un pārsita plakstiņu tā, ka asins tecēja. Jēēēēēēziņ, nu kā tā var?! Es saprastu, ja es notītos kaut kur uz citu istabu aizietu, kaut vai pagriestos ar muguru pret viņu, lai kaut ko izdarītu, bet nē... Tik stulba sajūta.

Naktī slikti gulēju, piecēlos un aizgāju taisīt zupu, kas sanāca negaršīga... Pašai galīgi drausmīga likās, bet vīrs pielika krējumu un klāt pieēda sviestmaizīti un vēl paldies pateica par brokastīm, nice. Vispār priecājos par ēšanas lietām mūsu ģimenē, ja ir vakariņas - priecājas, ja nav uztaisa pats kaut ko vai neēd vispār un ir atslodzes vakars.