Svētku laiks
Mostos naktīs un domāju par lentītēm, pamazām jūku prātā. Iestājies posms, kad nesaprotu ko organizētājcilvēki man saka, itkā vārdus saprotu, bet neuztveru domu. :D
Pēkšņi viss ir kļuvis ĻOTI svarīgs.

Viena dāma pastāstīja savas pēdējā laika atklāsmes, ar draudzenēm viņai paveicies, bet ar vīriešiem kaut kā neiet. Teicu, lai izdomā kādu tieši vīrieti viņa vēlas sev blakus un tad arī tas rats iegriezīsies, viņa domīgi atbildēja, ka tā arī darīs, jo tiešām līdz šim nebija domājusi kādu vīrieti viņa patiesi vēlas, tā pa īstam un viņa pati (nevis radiņi, draugi utt.). Viegli tas galīgi nav, jo galvā iesēdušies dzīlēs dziļajās stereotipi par to kādam tad viņam jābūt (protams princim un baltā...). Var ticēt, var arī ne, bet tieši tā manā dzīvē ienāca mans vīrietis. Tas notika tikai tad, kad pati sev godīgi pateicu kādu es viņu gribu.

Vispār es priecājos, ka man apkārt pa lielam ir cilvēki, kas ir godīgi paši pret sevi un citiem. Tādā kompānijā jūtos brīvi.
(Tikai kaimiņi aiz sienas traucē - kliedz, paraud, kliedz.. Un tā katru dienu, varbūt ieteikt psihoterapijas kursu?)