es apklusu... pusstundu iesnaudu, noskatījos veselus informatīvos palagus diapozitīvu veidā un tad nesu savu lielo sāpi uz vietni. pilnas acis ar to, un šitādos brīžos liekas, ka man nevar paiet garām, bet, kad daži blenž, tomēr gribētos dzirdēt paskaidrojumus. īpaši, ja šie atmetuši zodus 154` leņķī. kas viņus ieinteresē - manas emanācijas?

un man patīk bērni. īpaša dzīvības forma. šad tad pašauju tādu ķiparu padusē un stiepju..

vēl tie neiekomentētie puksti te tik nožēlojami blāv, ka būs jādodas paravēt.

vellos, viena lieta, ko gribas apdomāt, te parādās, te atkal ienirst apziņā. nu ir tas brīdis, kad šī atkal ir zem līmeņa.

ļoti veiksmīga un jauka diena. patiešām:)