Uzruna tautai.
ja nopietni, mani tagad pārņēmis nāvīgs apvainojums un nevēlēšanās te vispār kaut ko vēl glābt. tāpēc to pasaku pavisam skaidri un atklāti. šī, tā teikt, ir patiešām pēdējā reize, kad izsūtu uzaicinājumus. ja nevienam šo nevajag, man arī to nevajag, vismaz publiski nē. saprotu, ka sadzinu daudz sviesta, bet kam gan negadās. ir daži tādi nelaimes putni, kam vispār sviests ir viens no mīļākajiem ēdieniem. un to es nesaku par sevi.
tā kā, draugi, vai nu nāciet ciemos, vai nenāciet. man monologā vārīties arī vairāk nav nekāda iekāriena. un tagad draudi:
1.noslēpšu žurnālu,
2.izdzēsīšu žurnālu,...u.t.t.
tas ir reāli!!!! es to varu atļauties tagad jau, jo man nav vairs daudz palicis ko zaudēt!