mmm...
Kā es mīlu ziemas vakarus! ārā ir tāds skaistums- sniedziņš gurkst zem kājām, un tur augšā zvaigznes...tik skaisti..šodien pat nākot mājās brīdi stāvēju ārā un skatījos augšup.. kā parasti meklējot krītošu zvaigzni, lai vēlētos........Ziemassvētku brīnumu..
Uzreiz prātā nāk dziesma : "Naktī, kad zvaigžņu lietus līs,
Veries debesīs...
Sameklē mani starp tiem-
Mākoņos paslēptiem eņģeļiem.... "