Ikdienas sīkumi, bet ilgākā laika posmā sāk pamatīgi kaitināt. Karolīna jo īpaši. Visa viņas izturēšanās, tonis, kādā runā. No sērijas "es visgudrākā, es vislabāk visu zinu".
Nenomazgātie trauki. Labi, nenomazgā uzreiz, bet arī nekrāj tik ilgi, kamēr vairs nav nevienas tīras karotes, bļodiņas. Nez, man gan kaut kā tas ir ieaudzināts, ka aiz sevis ir jāatstāj daudz maz kārtība. Man nomazgāt traukus pēc ēšanas daudz laika neprasa. Viens, divi un kārtībā. Es laikam pārāk daudz domāju par to, lai citiem nesagādātu rūpes. Man, piemēram, ir neērti atstāt sacūkotu katliņu, ja zinu, ka kāds var gribēt tajā ko pagatavot. Tāpat arī no rīta, ja man nav jāsteidzas, apjautājos steidzīgākajam, vai viņam vannasistabu vēl vajadzēs. Šīm jaunkundzēm gan nekas tāds neienāk prātā.
Bet pašai smiekliņš pie sevis reizēs, kad mazgāju savus traukus, bet pārējos atstāju. Lai tik stāv. Ja sākumā vēl šad tad tos nomazgāju, tad tagad to nedaru principa pēc.