22:32Ikdienas sīkumi, bet ilgākā laika posmā sāk pamatīgi kaitināt. Karolīna jo īpaši. Visa viņas izturēšanās, tonis, kādā runā. No sērijas "es visgudrākā, es vislabāk visu zinu".Nenomazgātie trauki. Labi, nenomazgā uzreiz, bet arī nekrāj tik ilgi, kamēr vairs nav nevienas tīras karotes, bļodiņas. Nez, man gan kaut kā tas ir ieaudzināts, ka aiz sevis ir jāatstāj daudz maz kārtība. Man nomazgāt traukus pēc ēšanas daudz laika neprasa. Viens, divi un kārtībā. Es laikam pārāk daudz domāju par to, lai citiem nesagādātu rūpes. Man, piemēram, ir neērti atstāt sacūkotu katliņu, ja zinu, ka kāds var gribēt tajā ko pagatavot. Tāpat arī no rīta, ja man nav jāsteidzas, apjautājos steidzīgākajam, vai viņam vannasistabu vēl vajadzēs. Šīm jaunkundzēm gan nekas tāds neienāk prātā. Bet pašai smiekliņš pie sevis reizēs, kad mazgāju savus traukus, bet pārējos atstāju. Lai tik stāv. Ja sākumā vēl šad tad tos nomazgāju, tad tagad to nedaru principa pēc. |
Ikdienas pieturzīmes
21. Novembris 2008
22:42Aizstaigāju šovakar līdz Santa Catarina'i. Ielas galā paliku ar vaļā muti. Nu tā izrotāta! Visas ielas garumā tādas kā arkas, visas izgaismotas. Priecājos kā mazs bērns.Nu ir, ir skaisti šeit! Ja temperatūra būtu mīnusos, snigtu baltas sniegpārslas un visi manējie būtu šeit - īsta Ziemassvētku pasaka. International office atsūtīja meilu ar jautājumu par studiju pagarināšanu uz otro semestri. Hmm.. Un rīt beidzot sākam darbu pie LSI final project - dokumentālās filmiņas par skateboard. Solās būt interesanta, bet gara diena. |
22:59Pēdējā laikā daudz sanācis domāt par to, kas īsti es esmu. Kāda es esmu un kāda gribu būt. Daudz jautājumu. Atbilžu mazāk. Varbūt reizēm jāapstādina tā domāšana un vienkārši jāļaujas. Agrāk vai vēlāk visas lietas atrod vietu īstajos plauktiņos. |
Powered by Sviesta Ciba