Vakarpusē sentiments, kā jau ik svētdienu.
Pietrūkst svētdienas mājās - kad kopā ar mammu mēdzām izcept ko garšīgu, pasēdēt, parunāties. Kaut vai kopīgi paskatīties kādu filmu vai ziņas. Tā īpašā svētdienu sajūta un vaniļas, kanēļa smarža visā mājā. Iekšēja siltuma sajūta.

Kā mazs bērns joprojām turos pie mammas. Ikreiz, kad par kaut ko jāizšķiras, jāpieņem svarīgs lēmums, vajag parunāt ar mammu. Pat tad, ja pati jau zinu visas atbildes. Vajadzīgs tas padoms, apstiprinājums. Un vienmēr tad jūtos mierīgāk.