Ikdienas pieturzīmes

28. Septembris 2008

20:37

Vakarnakt otro reizi apmaldījušies Porto. Gribējām doties uz Turcijas nacionālo vakaru (tradicionālās mūzikas un deju priekšnesumi), bet aizmaldījāmies nekurienē. Tā nu neatraduši īsto vietu, devāmies vien atpakaļ baudīt mierīgu vakaru mājās.

Šodien vijoļu orķestra koncerts. Nebiju domājusi, ka tik ļoti patiks klasiskās mūzikas koncerts (Čaikovskis), bet bija tiešām sajūtu pilns. Prieks, ka international office piedāvā arī šādus pasākumus.

Un laiks turpina lutināt. Atlikusī dienas daļa pavadīta pie okeāna. Un sajūtas atkal tādas, ka gribas smaidīt un raudāt reizē. Vārdos neaprakstīt un bildēs neiemūžināt. Viens vienīgs miers, kura meklējumos ierados šeit. Atradu. Un negribu pazaudēt, vairs ne. Noturēt un saglabāt visas šīs sajūtas.

21:18

Vakarpusē sentiments, kā jau ik svētdienu.
Pietrūkst svētdienas mājās - kad kopā ar mammu mēdzām izcept ko garšīgu, pasēdēt, parunāties. Kaut vai kopīgi paskatīties kādu filmu vai ziņas. Tā īpašā svētdienu sajūta un vaniļas, kanēļa smarža visā mājā. Iekšēja siltuma sajūta.

Kā mazs bērns joprojām turos pie mammas. Ikreiz, kad par kaut ko jāizšķiras, jāpieņem svarīgs lēmums, vajag parunāt ar mammu. Pat tad, ja pati jau zinu visas atbildes. Vajadzīgs tas padoms, apstiprinājums. Un vienmēr tad jūtos mierīgāk.
Powered by Sviesta Ciba