Vakarnakt otro reizi apmaldījušies Porto. Gribējām doties uz Turcijas nacionālo vakaru (tradicionālās mūzikas un deju priekšnesumi), bet aizmaldījāmies nekurienē. Tā nu neatraduši īsto vietu, devāmies vien atpakaļ baudīt mierīgu vakaru mājās.

Šodien vijoļu orķestra koncerts. Nebiju domājusi, ka tik ļoti patiks klasiskās mūzikas koncerts (Čaikovskis), bet bija tiešām sajūtu pilns. Prieks, ka international office piedāvā arī šādus pasākumus.

Un laiks turpina lutināt. Atlikusī dienas daļa pavadīta pie okeāna. Un sajūtas atkal tādas, ka gribas smaidīt un raudāt reizē. Vārdos neaprakstīt un bildēs neiemūžināt. Viens vienīgs miers, kura meklējumos ierados šeit. Atradu. Un negribu pazaudēt, vairs ne. Noturēt un saglabāt visas šīs sajūtas.