Kronis visam bija šis rīts un brauciens uz mājām. Viņam arī noteikti bija jābūt stacijā, jābrauc noteikti ar to pašu vilcienu, kur, protams, neizbēgami un loģiski bija tas, ka visu ceļu viņš sēdēja man pretī.
Kā saka, Mērfija likums- kad tu nevēlies redzēt kādu cilvēku, tieši viņu tu arī redzēsi. Nē, nu ir jau ok. Acis viņam joprojām trakoti skaistas un mīlīgas. Mana vājība. Un jā, vēl rokas.