ely ([info]ely) rakstīja,
@ 2008-04-04 23:52:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Es muļķīgi sēžu vienā kreklā un pat mazlietiņ salstu, un man ir tāda pati sajūta kā viņiem. Ka, tāpat kā ābols zaram, arī es vēl grasos kaut kam pieķerties, bet saprotu, ka, tāpat kā viņi, drīz nenoturēšos un atdalīšos no zara, jo, tāpat kā uz viņiem, arī uz mani iedarbosies nepielūdzamais gravitācijas spēks. Bet es sēžu – starp zemes un debesu pievilkšanas spēkiem, vēl nezinot, kurš un kad mani paraus: vai nokritīšu kā ābols vai aizplīvošu kā lapa.

Kaut kas klusi nočabēja. Bija vai nebija? Laikam rasa. Kapēc rasa mirst tik padevīgi, ka rasas nāvi neviens pat nepamana? Bija? Nebija? Kāpēc man vajag, lai nodunu kā krītošs ābols? Es taču varu klusu un mierīgi iesūkties zemē kā rasa. No malas tas izskatās gandrīz bezsāpīgi. Kāpēc man vajag, lai pasaulē kāds uzzina, ka esmu bijusi?
/Regīna Ezera/


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?