Ikdienas pieturzīmes

4. Aprīlis 2008

22:14

PA-VA-SA-RIS! :))
Un vakara skrējiens ir lielisks dienas noslēgums. Būs jāpamēģina arī no rīta.
It kā vajadzētu būt nogurumam, bet taisni otrādi- enerģijas diezgan, lai vēl piebeigtu mazos darbiņus, kas sakrājušies un nelaiž vaļā.

23:52

Es muļķīgi sēžu vienā kreklā un pat mazlietiņ salstu, un man ir tāda pati sajūta kā viņiem. Ka, tāpat kā ābols zaram, arī es vēl grasos kaut kam pieķerties, bet saprotu, ka, tāpat kā viņi, drīz nenoturēšos un atdalīšos no zara, jo, tāpat kā uz viņiem, arī uz mani iedarbosies nepielūdzamais gravitācijas spēks. Bet es sēžu – starp zemes un debesu pievilkšanas spēkiem, vēl nezinot, kurš un kad mani paraus: vai nokritīšu kā ābols vai aizplīvošu kā lapa.

Kaut kas klusi nočabēja. Bija vai nebija? Laikam rasa. Kapēc rasa mirst tik padevīgi, ka rasas nāvi neviens pat nepamana? Bija? Nebija? Kāpēc man vajag, lai nodunu kā krītošs ābols? Es taču varu klusu un mierīgi iesūkties zemē kā rasa. No malas tas izskatās gandrīz bezsāpīgi. Kāpēc man vajag, lai pasaulē kāds uzzina, ka esmu bijusi?
/Regīna Ezera/
Powered by Sviesta Ciba