Šodien es parādīju sevi kā cilvēku, kuram atzīmes ir svarīgākas par sevis pierādīšanu. Līdzko pateicu, ka atstāju 8, sapratu, ko viņš gribēja panākt. Jā, es varēju paspēlēties un dabūt 10, bet no otras puses 6 arī negribu. Jo budžets. Tikai tāpēc. Vienīgais, kas atturēja.
Tā bija iespēja pašai sev pierādīt, kam ir nozīme, kas man ir svarīgs. Un, ja tā pavisam godīgi, jūtos sevī vīlusies. Šobrīd vairāk par Plotkānu, es nepatīku pati sev. Par nespēju pieņemt lēmumus.
Un runa nav par atzīmēm.