Tā, viņš mani salamāja. Turpinām vakarvakara/ nakts sarunu.
Ja es šitā turpināšot, atraušos pamatīgi. :D
Bet viņa dēļ es varētu saņemties. Kaut gan zinu jau zinu... vienīgais, kā dēļ man vajag saņemties, esmu es pati.
Un viņš mani uzmundrina, sakot: Saņemies, mazais - Tu to vari...

Redz, cik reizēm maz vajag, lai ap sirsniņu siltāk paliek.