"Kas bieži raud, zina to jocīgo sajūtu pēc tam - tāda kā tīra elpa. Tādas kā tīkamas sāpes. Tāds kā rezignēts apmierinājums, tādas kā vienaldzīgas skumjas. Un brīvības sajūta. Īsu brīdi pēc tam. (..) Ļoti gribas siltuma. Elīnai acīs sariešas asaras. Elīna - piņkšķe. (..) Aiz šā ārējā miera, aiz šīs vaska maskas viņa dzīvo savu, citiem neizdibināmu dzīvi."

Andra Neiburga "Elīna ir laimīga"