Ikdienas pieturzīmes

6. Augusts 2007

01:41

Piektdien pēc ilgāka laika Kaķī biju kā apmeklētāja un pa riktīgam izdejojāmies. Wiii, Lambada.. :D

  6,7diena laukos. Reizi gadā kā pienākums atrādīties radiem, vismaz pēc mammas vārdiem. Pirmā doma- nebraukt, jo Kaķī 3 gadu jubilejas pasākums un darbiniekiem jābūt, bet nu pirms pašas braukšanas pārdomāju. Un labi vien bija. Beigās visa ciemošanās izvērtās varen jauka. Sabrauca pilna māja ilgi neredzēto radu no visām pusēm, jo kā nekā vēl 7dien kapusvētki. Nu dikti feini. Novērtēju, ka man tik daudz mīļu radu, pie kā aizbraukt ik pa laikam.

Rīt vēl brīvdiena. Un tad trakā pilsētas svētku nedēļa. Vienīgais man žēl,ka uz Prāta Vētras koncertu netieku. Biļetes tad jau krietnu laiku atpakaļ iepirktas plauktā putekļus krāj, bet beigās nekā. Jāstrādā, saulīt, jāstrādā. Tās 3 dienas varēsi skriet bez atelpas un dzīvot vien uz kafijām un energy drinkiem. Un, protams, bez kārtīga miega. Bet tad gan laikam viss. Pietiks šai vasarai. Bet no otras puses- pietrūks. Gan feino kolēģīšu, gan atmosfēras, gan cilvēku.. bet kārtējā pieredze. Vismaz iemaņas sadzīvē noderēs. Ko ar ko sajaukt, kur un kā ko ieliet :D

-Tev pacelties augstāk vēl par debesskrāpjiem..
Tev nepakrist, jābūt stipram pat tad, kad ir grūti.
Un noticēt, ka viss būs tā, kā debesīs kāds ieraksta to.
Tu pasmaidi un aizlido.. -

22:13

"Kas bieži raud, zina to jocīgo sajūtu pēc tam - tāda kā tīra elpa. Tādas kā tīkamas sāpes. Tāds kā rezignēts apmierinājums, tādas kā vienaldzīgas skumjas. Un brīvības sajūta. Īsu brīdi pēc tam. (..) Ļoti gribas siltuma. Elīnai acīs sariešas asaras. Elīna - piņkšķe. (..) Aiz šā ārējā miera, aiz šīs vaska maskas viņa dzīvo savu, citiem neizdibināmu dzīvi."

Andra Neiburga "Elīna ir laimīga"
Powered by Sviesta Ciba