Depo...
..atstāju pavēlu, siltajā, jaukajā mīļajā gultiņā iegāzos kādos pusčetros, un rezultātā esmu gulējusi trīsarpus stundas un šodien pārvietojos autopilotā, bet kad atnākšu mājās, uzreiz atlūzīšu, bet bija tā vētrts.

Vakar satiku kid_a ar kuru mazliet paranoid android sabiedrībā notriecām laiku līdz desmitiem. Vislabāk man patīk tas, ka Depo nevienam pat neienāk prātā paprasīt man dokumentus. Turpat bija pēc skata zināmais cruelty, kas vēlāk kaut ko fotografēja, mazliet labāk zināmā chimera un bars citu čības jūzeru.

Imantu punliski apsveica Svens, kurš reiz mācījās Rozentāļos. Viņš runāja ar ļoti garu ievadu un mazliet murgaini, bet klusībā es viņam piekritu, un priecājos, ka kāds pasaka to, ko domā daudzi.

Pats koncerts man patika, Daksis uzstājās ar kādu akardeonistu, un viņiem kopā skanēja labi. Patika arī Helēna, vienīgi dziesmas likās tādas kā atklausītas. Edgaru no Hospitāļu ielas nez kāpēc gribas salīdzināt ar Ediju Vederu. Puisis uz goda, turklāt pat līdzīgs pēc izskata. Un, lai arī par nākamajiem Pearl Jam Hospitāļu iela droši vien nekļūs, dziesmas bija skaistas.

Pa vidam bija vēl šis un tas. Priekš pirmās reizes ļoti labi uzstājās ulvs, copy, kas burvīgi spēlē vijoli un vēl kāds puisis, kurš laikam aizmirsa pateikt, kā grupu sauc. Lai arī Ulvis mazliet par biežu un mazliet tizli smaidīja, bet pametot skatuvi bīstami sagrīļoja mikrofonu. Domājams, kāds cits (teiksim es)pirmoreiz uzstājoties varētu nostrādā ne to vien, piemēram noģībt. Nu ko, panākumus un progresu jauniešiem arī turpmāk.

Noslēgumā ģitāru atkal ņēma rokā Imants, un, cenšoties pārtrumpot kakafoniju no blakus telpas (tas, manuprāt, ir Depo lielākais mīnuss)nodziedāja vēl vairākus gabalus, arī "Nakts". Uz šīs nots tad arī devāmies uz naksnīgo tramvaju, lai šodien man sagribētos uzrakstīt atskaiti.

Paldies tev, Imant, par skaisto koncertu.