Pseidointelektuālisms
...ir 21.gadsimta sērga, mode un bieds. Bļe, kā sāk jau riebties šis vārds. Cik
ļoti gan cilvēki no tā baidās, šķiet, nav drausmāka apvainojuma vīrietiem
kā "pseidointelektuāls pidars", bet sievietei (atsevišķos gadījumos arī
vīrietim)nevar pateikt neko iznīcinošāku par "pseidointelektuālā kuce". Cilvēki
tik ļoti baidās tikt pieskaitīti pseidointelektuāļu pulciņam, kā saslimt ar
mēri. Un arī attieksme pret "vispāratzītu pseidointelektuāli" ir līdzīga kā
pret mēra slimnieku, tāpēc visi šaustās no potenciālas šāda statusa iegūšanas kā zvēri no uguns, aizsargājas kā nu katrs prot.
Bet labākā aizsardzība, kā zināms, ir uzbrukums, tāpēc cilvēciņi raksta par to kā viņus besī tas un tas pseidointelektuālis, piesaka viņiem karu kā šķirai, veido aptaujas par pseidointelektuālāko pseidointelektuāli un sazin kādas vēl herņas, tādā veidā it kā automātiski izslēdzot iespēju, ka paši varētu tādi būt. Gandrīz katrs teksts, kurā ir izmantots vārds "pseidointelektuāls" ietver sevī vairāk vai mazāk jūtamas/pamatotas autora bailes par viņa paša piederību/nepiederību šai grupai. Tāpat ir ar tiem, kas, nosaukti par pseidointelektuāļiem, saka "jā, jā, protams, ka esmu" pārvēršot to par lielu joku un ieņemot "es saprotu jokus un īstenībā tu tā pat tā nedomā" nostāju. Protams, gan jau ka dažiem tiešām ir piedrāzt.Īstenībā, ir tikai viens ieraksts par šo tēmu, kuru lasot nejūt bailes, bet patiesu īgnumu par visu šo nejēdzību, runa iet par šo:

http://journal.bad.lv/~lone_wolf/15096.html

Nevienam nav šis te jāuztver personiski, visi saglabā tiesības uz domas un vārda brīvību, bet ja nu kāds sazīmēja sevi, tad tā ir tikai sagadīšanās un nav parezēta personas goda, cieņas un intelekta aizskaršanai.