lidoju šonakt sapņos uz urrā, sen tik maksimāli nebija bijis. lidoju gar klasesbiedriem un paziņām, ik pa brīdim sasveicinoties ar viņiem un ignorējot visus "kā viņa to dara?!" un "tas taču ir bīstami, laidies lejā!"
tante no bēru ceremonijas pierakstīja manu vārdu un uzvārdu, lai sazinātos ar mani, bet katrs otrais viņas rakstītais burts bija pārklausīts un nepareizs, un jau saknē nācās atzīt, ka viņa mani nemūžam nevarēs uzmeklēt with a skill like that.
cauri visai pilsētai, mājām, kafejnīcām, rīg-londonai, barona un tērbatas ielām, izvairoties no elektrības vadiem. enerģiju man deva saujā sažņaugta zelta ķēdīte ar tajā iekārtu lielu, plānu un nesimetrisku mēnessakmens sirdi, kura ietverta šaurā zelta stieplītē.


gudrības zobs - šmudrības zobs, tagad man ir žoklis kā īstam vecim!