Laikam tikai retais ir traks kā es, lai iedomātos šādā laikā kaut ko gatavot cepeškrāsnī. Uzcepu burvīgi garšīgas dārzeņu kotletes, laimīgi paēdu, tagad varētu ņemt vērā Evas padomus saules pārkarsušajiem no Meksikas grudrību vācelītes, samērkt palagu slapju-aukstu, apgulties un padomāt. Varbūt vajadzēs līdzi papīru un zīmuli.

edit: pabreinstormoju un aizmigu dziļā miegā, gulēju līdz pat 21.