Varat mani apsveikt, šodien pabeidzu grāmatu, kuru iesāku lasīt pirms četrarpus gadiem. :)

"Jo es, Sinuhe, esmu cilvēks un kā cilvēks esmu dzīvojis katrā cilvēkā, kurš bijis pirms manis, un kā cilvēks dzīvošu katrā cilvēkā, kurš nāks pēc manis. Dzīvošu cilvēka asarās un priekos, viņa skumjās un bailēs dzīvošu, labdabībā un ļaunumā, taisnīgumā un netaisnīgumā, vājumā un stiprumā. Kā cilvēks es mūžam dzīvošu cilvēkā, un tāpēc nealkstu pēc upuriem savā kapā un pēc nemirstības savam vārdam. To rakstīja Sinuhe, ēģiptietis, viņš, kurš vientuļš nodzīvoja visas sava mūža dienas."

Grāmata, kura man nozīmējusi tik daudz ko, ka nevaru izvēlēties labākos atvadvārdus, kuri tad arī raksturotu mūsu attiecības. Varbūt - interesanti, kāda es būšu vecumdienās.