Rīts kā medusmaize. Desmit minūšu pagulšņāšana ar kafiju pie sāniem, lai pēc tam vēl nedaudz apvāļātos palagos un pakafijotu. Tad basām kājām gar smaržīgiem krūmiem pa slapjiem asfaltiem un rasainiem mauriņiem līdz suņu rejām un mašīnai, ceļš līdz pilsētai, un neviens mani pat necenšas nobraukt. Ceļu plānošana (šodien atkal pēc ilgiem laikiem braukšu viena vilcienā (dīzeļvilcienā!)), subjektīvais laiks, un tad, protams, kad pa ceļam uz darbu jākonfrontē pirmais no bijušajiem, sirds ir mierīga, skats - cienīgs, un garastāvoklis - lielisks. Katras meitenes sapnis - satiekot bijušo, būt fantastiskā kondīcijā (kur nu vēl, ja tas viss notiek nejauši).
Ir pasaulē taisnība! :)