Hmm.. Protams, ka es to nevaru zināt, tā tik tāda mana nojausma. Mana šībrīža dzīves izjūta un tas, kā šobrīd dzīvi uztveru un saprotu, liek tā domāt.
Tāda doma nāk no vairākiem piedzīvojumiem un sarunām, bet liela nozīme ir tam, ka viena no tuvajām kursabiedrenēm man ir teikusi kārtējo "gudro domu" par to, ka, paspilgtinoties pozitīvo izjūtu viļņiem dzīvē, arī kritumi, pārdzīvojumi jeb ciešanas kļūst dziļākas un tiek izjustas spēcīgāk. Kaut kā tā.
Un arī tāds salīdzinoši sīks novērojums, ka pati pēc līdz šim grūtākā brīža dzīvē esmu sākusi gan spēcīgāk priecāties, gan spēcīgāk bēdāties. Ir iegriezts tas emociju viļņu rats :). Ceru, ka nekad neapstāsies.