baigi viss saslēdzas kopā. mierīgi jums šonakt, es nezinu, kā mana sirdsapziņa man ļaus gulēt, kad zinu, ka dažus kvartālus tālāk dzejasdraudzene droši vien raud vai jūk prātā no sliktajām ziņām, kuras izlasot, es varu tikvien nodomāt kā "fak," un pašai uz sevi jādusmojas, ka tā. domāšu par viņu un vieglumu viņai, un vispār. jāpacenšas šonakt sapņos palidot un aizlidot pie jums visiem, lovely people you, sabērt acīs miega un miera putekšņus, ietīt siltuma dzijā un sadoties rokās ap visu pasauli, lai piepildās jūsu lielāko raižu atrisinājums.
man šķiet, tā ir kaut kāda pazīme, ka es pieaugu. (bailes (kaut kādā izpratnē) no nāves)
vai arī jūsu dzīvēs pēdējā laikā idejas ļoti ātri materializējas? pēdējo 2-3nedēļu laikā esmu piedzīvojusi vismaz 7 gadījumus, kad salīdzinoši lielas idejas materializējas superātri (pāris-dažu dienu laikā; man parasti tas ir aizņēmis aptuveni 3-6mēnešus; varbūt pasaules ritms joprojām paātrinās? tas gan būtu ļoti, ļoti traki).