emocionālas attiecības ar telpu, tapešu rakstiem, faktūrām un mūzikas notīm, kuras brīžiem liek vismaz mentāli nosarkt no tā, cik žilbinošs ir viss un cik milzīga pazemība tevi pārņem visa priekšā. redzēt savas emocijas atspoguļotas auduma krāsu līnijās, pabūt gan senajā grieķijā, gan āfrikas cilšu mājvietās. ārā valda bīstamība, varbūt mēs esam kaut kur pie upes vai pie reta ūdens avota tuksneša vidū, iespējams, aiz telts sienām klaiņo hiēnas, bet uz brīdi es jūtos kā tāda ceļojoša princese ar karavānu (kamieļi turpat aiz durvīm skaita smilšu graudiņus), ir trīs vīrieši, un es jūtos droši. neliela gaisa plūsma dancina vīraka dūmus tā, ka tie reizē ataino gan situācijas bīstamību, gan drošumu. tad mums ir pauzīte ar meditāciju, apcerēšanu, saprašanos no skatieniem vien un vispārēju jaukumu.

ak.

dzīve ir laba pret mani.
ā, un jā, ir (ne)daudz mokoši ik pārdienas braukt gar lidostu, kur lidmašīnas paceļas un nolaižas, un cilvēki autobusā izstaro daudz emociju. vēl arī vārnas tur lido, un tad jau pavisam traki. es - cilvēks, kuram tikai rokas, ar kurām censties pastiepties uz augšu, un kājas, ar kurām palikt saistītam pie zemes.