Pamodos, un viss ir tik jauns.
Atnāk īsziņa no Grīziņkalna bibliotēkas par steidzami nododamajām grāmatām, kuras ņēmu no turienes pirms vairākiem gadiem, bet es jūtos jauki un gribu ar smaidu uz sejas iet pie bibliotēkas tantēm un jautāt, kā mēs šo varam nokārtot.
Istaba šķiet jauna, plaša, balta, gaiša.
Viss dzīvoklis. Brālis. Iela, pilsēta šķiet tik šaura un globāli nenozīmīga, tikai individuāla sentimenta līmenī var just kaut kādu īpašumu.
Gribas visu jauki un visu labi darīt. None of that stress stuff.

Labrīt! Lai jums viss superjauki, mīļie. Atrodiet iespēju restartam :).