ja haiku daudz kas pazūd tulkojumā, es jūtu, kā es pazūdu rudenī.
šodien līdz apmēram 80% sajutu rudens foršumu, tas ir augstākais, cik līdz šim šoruden bijis. pēcpusdienā žonglēju ar dzeju, tagad žonglēju ar skicēm - viss galds nokrauts, gandrīz visu dienu skan viena un tā pati dziesma, ir monstriņrežīms. drīz jau gumijniekus kājās un lasīt dzeju. pēc tam - romantiska nakts ar skicēm.

jūtos totāls rudens, šodien uzzināju, ka japāņu valodā vārds 'rudens' sastāv no hieroglifiem 'rīsi' un 'uguns', savukārt 'rudens'+'sirds'='skumjas/melanholija/nostalģija'.

ar īsiem pārtraukumiem viss pagaidām šķiet tāls un svešs, ilgojos pēc pazīstamā, mīļā un patīkamā, tuvā. jau pāris nedēļu nekas nerakstās, bet pēdējās dienās jūtu, kā lēnām, bet pamatīgi manā galvā sabiezē netveramā matērija un nesteidzīgi top par stingriem, blīviem vārdiem. kaut kas būs.