izelpa ([info]elpa) rakstīja,
@ 2012-05-17 22:49:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
tad kad vīrietis (piemēram, katafalka šoferis) sniedz roku, lai palīdzētu no kaut kā nokāpt/izkāpt (piemēram, katafalka (es nejokoju)), es nekad nesaprotu - vai uz viņa rokas patiešām drīkst atbalstīties? vai arī tas ir jāuztver tikai kā tāds pieklājības žests (un tam jāļaujas vien tik, cik sirds (nevis ķermenis) vēlas)? nesaprotu, kā pieņemts.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]saccharomyces
2012-05-17 22:55 (saite)
manā ģimenē starp vecākiem tas vienmēr ir bijis paredzēts patiešām atbalstīties, tagad vēl jo vairāk, neka agrāk, kad mammai to roku pasniedz. tas pat ir nevis žests, bet nepieciešamība. bet nu, tas jau tāds īpašs gadījums.

es jebkurā gadījumā teiktu, ka, ja sniedz, tad pats uzprasās, un ja gribas atbalstīties, tad to arī dari.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]elpa
2012-05-17 22:57 (saite)
jauki / mīļi / saprotami.

:)
tagad visu nakti mēģināšu atcerēties, kā īsti pati darīju tajā situācijā. neatceros un maldos savās reālajās un izdomātajās atmiņās. jūtu, ka līdz atbildei nenonākšu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]usi
2012-05-17 22:57 (saite)
Es daru tā: tad, kad tīri labi pati tieku galā, tad tikai ielieku rociņu viņējā. Kad tiešām grūti (tā gan ir reti), tad nekautrējos balstīties no visa spēka.

(Atbildēt uz šo)


(Anonīms)
2012-05-18 23:27 (saite)
Damn. Es gribu balstīties uz kāda rokas. Gribu, lai to piedāvā. Gribu. M, pozitīvi romantiskais garastāvoklis.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?