100km/h pa Rīgas ielām? Nū, ok.
Pēc tam meitene izlec no mašīnas, ieskrien stacijā, nopērk divas biļetes uz Vitebsku šim pašam vakaram, žigli samaksā un skrien atpakaļ uz mašīnu.
Sajūta (izjūta) tāda, it kā 22gadu vecumā pēkšņi būtu atklājusi, ka esmu sieviete. Un apbrīnas/prieka/laimes pilna skatos pati uz sevi no malas.
Vēl mēs esam aicināti uz čangaļu kāzām aprīļa beigās, kā tēvs teica - varēs izmērcēt ilksis. Jo, ja kāzas - būs dzeršana, ja dzeršana - būs kaušanās, ja kaušanās - tad ilksīm jābūt izmērcētām un mīkstām, jo ko darīt, ja ilksis ir neizmērcētas un tiek salauztas?