114/168.
Man ir plāns dzīvei.
Rīt mazajam vīrietim svētki, iesim uz kino. Pabeigšu bildes, skolas nedēļas būs īsas, pārvākšos uz austrumiem, uzburšu sev ligzdiņu un naktīs būšu dejotāja tumsā, lidošu ar lidojošo paklāju un ar slotu. Būs gaismiņas, būs arī tumsa un vīraks, būs tik labi! Reizi nedēļā ieplānošu kaut kādu dzeju sev, jo esmu sapratusi, ka ir vērts. Rītos uz sienas spīdēs saule, un es būšu laimīga.

Klausieties visi šo mūziciņu!

P.S. Ir taču skaidrs, ka rīti, vakari un naktis ir labākās dzīves daļas. Dienās mēs kaut kur kustamies, ejam, strādājam. Bet tajā pārējā laikā mēs esam īsti, maģiski (cik jocīgi, ka tie pat nejūtas kā antonīmi) un iedvesmas, elpas pilni.
Ārprāts, mīļie, ir tik labi būt! Uzrīkojiet kaut ko lielisku pasaulē, būs forši.