Nu, jā, šodien jūtos, it kā būtu bijis brīdinājums, kuru es spītīgi esmu ignorējusi. Uzcēlusi sev priekšā sienu, atkāpusies pāri trejdeviņiem kalniem, ieskrējusies un - ar galvvidu pret sienu.
Un tad vēl gribas tā kā atvainoties, tā kā ko. Bet, nu, jūs jau zināt (varbūt arī nē), tie ir man vieni no vissmagākajiem, grūtākajiem vārdiem. Kas ir jūsu smagie vārdi?